Hoveni

Hoveni (vācu: von der Howen) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī Krievijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs bija Livonijas ordeņa vasalis Henne van der Hove, kuram mestrs Johans fon Mengede 1467. gada 9. jūnijā izlēņoja Garozas un Tetelmindes muižas. 1475. gada 26. februārī ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs viņam izlēņoja Auderupes (Auderuppe) un Vircavas (Howens-Würzau) muižas. Savukārt ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs 1517. gada 16. jūlijā Hennes dēlam Evertam izlēņoja Elejas un Audruvas muižas vēlākajā Sesavas draudzes novadā. Līdz 17. gadsimta vidum dzimtas uzvārdam bija vairākas formas: von der Hove(n), Hof(f)en, Huffe(n), Howe(n).

1620. gada 17. oktobrī Eberharda fon der Hoves dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1747. gadā Georgs Heinrihs fon der Hovens kļuva par Livonijas bruņniecības, bet Magnuss Gustavs fon der Hovens 1815. gadā par Igaunijas bruņniecības locekli. 1853. gada 21. septembrī Hovenu dzimtai piešķīra mantojamu barona titulu.

Muižas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tetelmünde, Garrosen, Würzau, Wohlfahrt, Audrau, Taymen, Wergruppen, Rafftermünde, Bredenfeld, Neu-Würzau, Eckengraf, Marienhof (Neuenburg), Brotzen, Neu-Bergfried, Alauen, Weesit, Dannenfeld, Lubben, Lieben, Essern, Tingern, Iwen, Fockenhof, Grenzhof, Suhrs, Stirben, Klein-Drogen, Ostbach, Freiberg.

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oto Kristofers fon der Hovens (1699—1775), Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis
Oto Hermanis fon der Hovens (1740—1806), hercogistes pārstāvis Varšavā, Kurzemes bruņniecības sekretārs
Reinholds Johans fon der Hovens (1775—1861), ģenerālmajors, Gruzijas civilgubernators (1818—1829)
Kristofers fon der Hovens (1795—1890), Besarābijas militārais topogrāfs, infantērijas ģenerālis