Oto Hermanis fon der Hovens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oto Hermanis fon der Hovens
Otto Hermann von der Howen
Oto Hermanis fon der Hovens
Personīgā informācija
Dzimis 1740. gada 13. novembrī
Bukaišu muiža, Kurzemes hercogiste
(Tērvetes novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1806. gada 15. jūnijā (65 gadi)
Gulbenes pasta stacija, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(Gulbenes novads, Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās politiķis
Vecāki tēvs - Oto Kristofers fon der Hovens, māte - Elizabete Doroteja, dzimusi fon Mirbaha

Oto Hermanis fon der Hovens (vācu: Otto Hermann von der Howen) (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā. Vēlāk bijis Kurzemes bruņniecības sekretārs, parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijai (1795), pēc tam slepenpadomnieks, senators Pēterburgā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oto Hermanis fon der Hovens dzimis 1740. gada 13. novembrī Bukaišu muižā (vācu: Fockenhof, tagad - Tērvetes novads) Kurzemes un Zemgales hercogistes galminieka Oto Kristofera fon der Hovena un viņa sievas Elizabetes Dorotejas, dzimušas fon Mirbahas, ģimenē. Līdz 1759. gadam Hovens studēja tieslietas Ķīles, pēc tam līdz 1761. gadam Strasbūras universitātē.

1763. gadā viņš atgriezās dzimtenē, kur iesaistījās Saksijas prinča Kārļa Kristiana Jozefa pusē cīņā par Kurzemes hercoga troni pret Ernstu Johanu Bīronu. Pēc tam, kad 1764. gada decembrī Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernestam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim, Hovens 1765.-1771. gadā bija Kurzemes bruņniecības pārstāvis Polijas karaļa galmā, kur 1769. gadā pretojās Pētera Bīrona apstiprināšanai Kurzemes hercoga amatā. Par ko Krievijas ķeizariene Katrīna II lika viņu Varšavā apcietināt un trīs gadus (1771-1774) turēt ieslodzījumā Rīgas citadelē. 1776.-1786. gadā Hovens tika ievēlēts par Kurzemes bruņniecības sekretāru un panāca izlīgumu starp hercogu Pēteri un Kurzemes bruņniecību, par ko viņam tika piešķirta tūkstoš dālderu gada pensija.

1778.-1780. gadā viņu no jauna nosūtīja kā Kurzemes sūtni Varšavas galmā. 1779. gadā Oto Hermanis fon der Hovens bija Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ krēsla meistars un 1780. gadā Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ inspektors. Hovens piedalījās Kurzemes-Krievijas robežkomisijā, kas 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Krievijas impērijai. Šajā laikā viņš bija mainījis politiskos uzskatus un kļuvis par Krievijas interešu aizstāvi, tika iecelts par Skrundas pilskungu, Kuldīgas virspilskungu un bruņniecības maršalu, bet 1786. gadā par Jelgavas virsburggrāfu (Oberburggraf).

1795.gadā Hovens parakstīja Kurzemes un Zemgales hercogistes bezierunu pievienošanas aktu Krievijai, par ko tika iecelts par Krievijas slepenpadomnieku, Pāvils I viņu iecēla par senatoru Pēterburgā.

Miris 1806. gada 15. jūnijā Gulbenes pasta stacijā.

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "De sanctitate legatorum" - "Par sūtņu neaizskaramību" (1759. gada 17. novembrī Ķīles universitātē aistāvētais doktora darbs)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Deutsch-Baltisches biographisches Lexikon. Böhlau 1970
  • Kurland und seine Ritterschaft. Ilmgau Verlag 1971
  • Mesenhöller: Ständische Modernisierung Akademie 2009