Pāriet uz saturu

Hoānas

Vikipēdijas lapa
Deguna dobums.
Hoānas atrodas augšpusē.

Hoānas (sengrieķu: χοάνη — "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot. Izveidojās mugurkaulnieku evolūcijas gaitā sakarā ar nepieciešamību periodiski vai pastāvīgi elpot atmosfēras gaisu.

Sākotnēji hoānas parādījās daivspurzivīm. Divējādelpojošo zivju embrijiem no ožas bedrītēm atiet dobumiņi, kas tālāk pāriet kanālos, kuru iekšējās atveres, sauktas par primārajām hoānām, atrodas mutes dobumā.

Elpojot atmosfēras gaisu, divējādelpojošajām zivīm gaisa plūsma pa šiem kanāliem nonāk plaušās. Sauszemes mugurkaulniekiem dīgļa stadijā arī izveidojas deguna-mutes kanāls, kas savieno ārējās deguna atveres (nāsis) ar mutes dobumu, kur tas atveras caur primārajām hoānām.

Abiniekiem šāds stāvoklis saglabājas veselu mēnesi. Dažiem rāpuļiem un putniem, kā arī zīdītājiem, ieskaitot cilvēku, saistībā ar aukslēju attīstību mutes dobuma augšējā daļā, kur atveras primārās hoānas, tās tiek nodalītas no mutes dobuma apakšējās daļas, izveidojot deguna-rīkles eju, kas savienojas ar rīkles dobumu caur sekundārajām hoānām.

Zīdītājiem attīstības gaitā, pakāpeniski pagarinoties aukslējām, sekundārās hoānas arī atbīdās tālu atpakaļ līdz rīklei. Deguna-rīkles ejas izveidošanās, nodaloties no mutes dobuma apakšējās daļas, un hoānu atbīdīšanās tuvāk pie rīkles ļauj dzīvniekiem un cilvēkiem brīvi elpot laikā, kad mutes dobumā atrodas barība.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]