Hūrnsunna
| Hūrnsunna | |
|---|---|
| Hornsund | |
 | |
  Hūrnsunna |
|
| Valsts piederība |  Polija
|
| Koordinātas: | 77°00′05″N 15°32′28″E / 77.00139°N 15.54111°EKoordinātas: 77°00′05″N 15°32′28″E / 77.00139°N 15.54111°E |
| Novietojums | Špicbergena |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1957. g. |
| Personāls vasarā | ap 30 |
| Personāls ziemā | 10-11 |
| Augstums v.j.l. | 7 m |
| Laika zona | CET |
| Mājaslapa | https://hornsund.igf.edu.pl |
 Hūrnsunna Vikikrātuvē
| |
Polijas Stanislava Sedlecka Hūrnsunnas polārstacija (poļu: Polska Stacja Polarna Hornsund im. Stanisława Siedleckiego), dažkārt arī Īsbjērnhamna (norvēģu: Isbjørnhamna), ir vissezonas polārstacija Arktikā.[1] Izvietojusies Svalbāras arhipelāga lielākās salas Špicbergenas dienvidrietumos Hūrnsunna fjorda ziemeļu krastā pie Īsbjērnhamnas līča. Stacija izveidota 1957. gadā Starptautiskā ģeofizikas gada programmas ietvaros ģeologa Stanislava Sedlecka vadībā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā stacija tika izbūvēta 1957. gada vasarā laika periodā no jūlija līdz septembrim. Pārziemotāju komandā bija 10 dalībnieki, kas līdz 1958. gada septembrim realizēja Starptautiskajam ģeofizikas gadam paredzēto programmu, pēc kā stacija tika nodota Svalbāras gubernatora pārvaldē.
1959., 1960. un 1962. gada vasarās stacijā strādāja nelielas poļu ekspedīcijas Sedlecka vadībā, kas turpināja SĢG iesākto programmu. Nākamos piecus gadus stacija stāvēja tukša, bet laika periodā no 1967. līdz 1971. gadam to kā bāzi izmantoja norvēģu kažokzvēru mednieki. 1972. gadā tika izveidots Dienvidšpicbergenas nacionālais parks, kur medības tika aizliegtas.
No 1970. līdz 1975. gadam vasaras sezonās staciju sadarbībā ar Polijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūtu izmantoja Vroclavas universitātes pētnieku ekspedīcijas.
1978. gadā tika veikta nolietotās stacijas kapitāla atjaunošana, to atkal pielāgojot ziemošanas ekspedīcijām. Tika atjaunota galvenā ēka, kā arī izbūvētas jaunas ēkas elektrostacijai un darbnīcām, degvielas noliktava.
1992. gada pavasarī Hūrnsunnas stacijā notika 1. Starptautiskais glacioloģijas simpozijs, kas aizsāka jaunu ēru starptautiskajā sadarbībā. 2007.—2009. gadā tika ierīkotas jaunas sakaru iekārtas (satelītsavienojums, televīzija, internets), kā arī papildināts zinātniskais aprīkojums (AWS, jonosfēras zondes, GPS termināls, seismoloģiskā aparatūra).
Zinātniskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenās izpētes jomas ir meteoroloģija, seismoloģija, Zemes magnētisms, jonosfēras pētniecība, glacioloģija, atmosfēras fizika un optika, vides zinātnea, kā arī bioloģija, ģeoloģija, ģeodēzija, ģeomorfoloģija un okeanoloģija.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «O Stacji». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. martā. Skatīts: 2019. gada 25. martā.
- ↑ «Scope of research». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. martā. Skatīts: 2019. gada 27. martā.
| ||||||||||