Ičas apmetne

Vikipēdijas lapa
Ičas apmetne
Ičas apmetne (Latvija)
Ičas apmetne
Ičas apmetne
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Bērzpils pagasts, Balvu novads, Latvija
Koordinātas 56°49′27″N 26°59′46″E / 56.824271°N 26.996154°E / 56.824271; 26.996154Koordinātas: 56°49′27″N 26°59′46″E / 56.824271°N 26.996154°E / 56.824271; 26.996154
Veids Apmetne
Vēsture
Dibināšana 5. gadu tūkstoša otrā puse p.m.ē.
Pamešana 2. gadu tūkstoša otrais ceturksnis p.m.ē.
Kultūras Narvas kultūra (neolīts, bronzas laikmets)
Piezīmes
Arheologi Eduards Šturms (1938. - 1939.)
Francis Zagorskis (1964.)
Ilze Loze (1988. - 1989.)
Oficiālais nosaukums: Ičas apmetne
Aizsardzības numurs 250
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Ičas apmetne ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā. Apmetne bija apdzīvota apmēram trīs tūkstošus gadu no agrā neolīta (5. g.tk. p.m.ē. otrā puse) līdz agrajam bronzas laikmetam (2. g. tk. p.m.ē. otrais ceturksnis). Apmetne atrodas Ičas upes lejastecē — nelielā paaugstinājumā Ičas vecupes krastā. Arheoloģisko izrakumu rezultātā izveidota 2147 fragmentu liela keramikas un 516 senlietu kolekcija. Ičas apmetni uzskata par nozīmīgu agrā neolīta Narvas kultūras dienvidu variantam piederīgu arheoloģijas pieminekli. Ičas apmetnē atradās dzintara apstrādes darbnīca, kurā tika gatavoti kā piekariņi, tā arī pogveida un cauruļveida krelles.[1]

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. - 1939. gadā šeit izrakumus veica Eduards Šturms, 1964. gadā Francis Zagorskis, 1988. - 1989. gadā Ilze Loze. Tās kultūrslānim bija raksturīga kaula un raga senlietu laba saglabāšanās pakāpe. Varēja nodalīt divus vēlajam neolītam un vienu agrajam bronzas laikmetam piederošu kultūrslāni. Vēlā neolīta slāņi veidojušies intensīvas apdzīvotības rezultātā. Izrakumu laikā atklāja vairāku tipu postītu apbedījumu paliekas - apstrādātu koku fragmentus, iespējams, celtņu paliekas.

Iegūts pavisam 530 senlietu — kaula un raga rīki, slānekļa kalti, krama bultu gali, kasīkļi un naži, viens laivascirvja asmens daļas fragments, dzintara rotas (piekariņi, krelles), māla veidotas sievietes figūras fragments un kaula plāksnīte ar antromorfu sejas gravējumu;

Keramiku pārstāv četru dažādu grupu trauku fragmenti — lauskas ar organisku (arī gliemežvāku) piejaukumu, ar klājošās auklas un auduma nospiedumu, agrajam bronzas laikmetam piederošā Lubānas tipa keramika un agrā neolīta keramika.

Agrā neolīta apdzīvotība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrā neolīta kultūrslāņ atsegti 1,00–1,27 m lielā dziļumā Ičas apmetnes pazeminātajā daļā 102,5 m2 lielā teritorijā. Atsegta mājokļa vieta ar plūdu rezultātā daļēji postītu 2,80 x 1,00 m pavarda un taura raga ziedojuma vietu. Citviet atklāta arī agrajam neolītam piederoša pamatzemē iedziļināta pavarda vieta. Agrā neolīta krama rīki pārstāvēti ar agra tipa bultu galu, nažveida šķilām, mikrokasīkļiem un griežņiem. Vairums atradumu pieder kaula un raga rīkiem, piemēram, kaula lapasveida un slaidie bikoniskie bultu gali, kaula kalti, īleni, kā arī no lielu dzīvnieku - pārnadžu pārgrieztiem metapodijiem. Otra izplatītāko rīku grupa pieder no aļņa vai staltbrieža ragiem gatavotiem ādu gludinātājiem, kuriem piemēroja raga atzarojumu atgriezumus 6,8–13,1 cm garumā.

Ičas apmetnes keramikai raksturīgi podi ar koniski sašaurinātu dibenu, kuri tika gatavoti no māla masas ar sasmalcinātu gliemežvāku vai arī zāles piemaisījumu, kurš nereti trauku apdedzinot ir izzudis. Māla podi lietoti kā pārtikas produktu, tā arī ūdens glabāšanai. Podu virsmas ornaments Ičas apmetnē tika veidots pārsvarā ar izliektas īsas ķemmes spiedoga palīdzību, kuru iespiedumi bija sakārtoti horizontālās vai arī diagonālās rindās. Daļai podu ornamentu veidoja sīki izliekti iegriezumi, reizēm atgādinot pat nagveida iespiedumus. Reti sastopama kombinācija ar horizontāli vai pa diagonāli iespiestu līnijveida līkloci. Pavisam reti bija pielietots punktveida ornaments, sakārtots ieslīpās rindās.

Bļodiņas bija gatavotas pielietojot to pašu māla slokšņu sastiprinājuma veidu. To ārpuse ir tumši nokvēpusi ar cepšanas pazīmēm. Šo bļodiņu noapaļotie dibeni ir jūtami sabiezināti, to sieniņu biezums pieaug virzienā no augšas uz leju. To iekšpusē, kā arī ārpuses augšdaļā reizēm ir saglabājuša pārogļotas ēdiena paliekas. Arī bļodiņas ir ornamentētas, izmantojot tos pašus ornamenta motīvus.[1]

Vēlā neolīta apdzīvotība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlā neolīta kultūrslāņi atrodami virs agrā neolīta slāņiem, bet virs tiem atklāti agrās bronzas jeb eneolīta kultūrslāņi. Pirmais vēlā neolīta slānis atsegts 0,7–0,8 m dziļi smilšainā kūdrā, kur tika atklātas arī mājokļiem piederīgas laukakmeņu pavarda vietas. Otrais, apakšējais kultūras slānis veidojies tumšos kūdrainos nogulumos un satur ne tikai pavarda akmeņu koncentrācijas vietas, bet arī koksnes paliekas skaidu un planku palieku veidā. Vēlā neolīta iedzīvotāji Ičas apmetnē pazina arī lopkopību un zemkopību, par ko liecina auklas keramikas kultūras keramikas fragmenti un pāršķeltā akmens kaujas cirvja fragments.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Ilze B. Loze. Ičas daudzslāņu apmetne Latvijas arheoloģijas leksikons