Ilze Loze

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Latvijas arheoloģi. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Loze skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ilze Loze
Personīgā informācija
Dzimusi 1936. gada 3. martā (88 gadi)
Rīga
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne Arheoloģija
Alma mater Ļeņingradas Valsts universitāte

Ilze Biruta Loze (1936) ir latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (1972). Latvijas Vēstures institūta darbiniece, Akmens laikmeta pētniece. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (1997). Atklājusi 31 akmens laikmeta apmetni, no tām Lubāna ezera apkārtnē vairāk nekā 20 akmens un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas. Pateicoties viņai, Lubānas ezera apkārtnes arheoloģiskais komplekss ierindots Eiropas nozīmīgāko akmens laikmeta apdzīvotības centru vidū. Vēlāk veica pētījumus arī neolīta apmetnēs Ziemeļkurzemes kāpās Pūrciemā un Ģipkā (2006).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1936. gada 3. martā Rīgā Aleksandra Lozes ģimenē. Studēja arheoloģiju Ļeņingradas Valsts universitātes Vēstures fakultātē. 1959. gadā viņa tika pieņemta darbā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas sektorā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1962. gadā viņa uzsāka pētījumus Lubāna ieplakā.

1972. gadā Ļeņingradā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidātes, bet 1995. gadā Rīgā habilitētās vēstures doktores disertāciju. Kopš 1994. gada viņa ir Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece. Starptautiskās aizvēstures un senākās vēstures zinātņu asociācijas Dzintara komisijas locekle. 2001. gadā viņa vadīja IV starptautiskās dzintara konferences organizēšanu Talsos. Vadīja nodarbības arheoloģijas studentiem Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un Rēzeknes augstskolas Humanitārajā fakultātē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilze Loze ir vairāk nekā 400 zinātnisku un zinātniski populāru rakstu, 14 grāmatu un brošūru autore. Ar referātiem par Latvijas akmens laikmeta jautājumiem viņa uzstājusies arī Polijā, Vācijā, Itālijā, Serbijā, Maltā, Dienvidāfrikā, Meksikā u.c. valstīs.[1]

  • Akmens laikmets Lubāna klānos. Rīga: Zinātne, 1979. - 85 lappuses
  • Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины. Rīga: Zinātne, 1979. - 203 lpp. (krieviski)
  • Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā, Rīga: Zinātne, 1983. - 134 lappuses
  • Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит. Rīga: Zinātne, 1988. (krieviski)
  • Lubāna klāni aicina. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1994. - 170 lpp.
  • Jānis Graudonis, Ilga Zagorska, Ilze Loze, Andrejs Vasks. Latvijas senākā vēsture 9. g.t. pr. Kr.- 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 463 lpp.
  • Stone Age settlements in the Lake Lubans wetland in Latvia, and subsistence strategies of the population. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2000, 54(3/4): 109 - 122 lpp. (angliski)
  • Amber in archaeology: proceedings of the Fourth International Conference on Amber in Archaeology. Talsi, 2001. Edited by Curt W. Beck, Ilze B. Loze, Joan M. Todd. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. - 259 lpp.
  • Senais dzintars Austrumbaltijā. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2004. - 136 lpp.
  • Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses
  • Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008.
  • Vēlā neolīta Aboras I apmetnes apdzīvotība. Jauni radioaktīvā oglekļa datējumi Lubāna mitrajā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2012. 66(5/6): 26 - 38 lpp.

Apvalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]