Lubāna līdzenums

Lubāna līdzenums ir liels līdzenums Lubāna ezera apkārtnē. Tas atrodas Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā. Rietumos un ziemeļrietumos tas robežojas ar Gulbenes paugurvalni un Vidzemes augstieni, ziemeļos un austrumos — ar Ziemeļlatgales pacēlumu, bet dienvidos pa līniju Meirāni — Barkava — Praulienas stacija saskaras ar Vidusdaugavas zemieni.

Reljefs

Līdzenuma pamatā ir labi izteikts, noslēgts pamatiežu virsas pazeminājums. To veido augšdevona smilšakmens, kuru uz dienvidiem no līnijas Meirāni - Zvidziena - Bērzpils nomaina dolomīts. Pamatiežu virsa Lubāna ezera apvidū paceļas 80 - 85 m, bet virzienā uz rajona malām līdz 100 m vjl. Dienvidrietumos no Lubānas pilsētas pamatiežu virsu šķērso kāda līdz 20 m dziļa aprakta ieleja. Pamatieži pārklāti ar apmēram 7 - 15 m biezu kvartāra nogulumu segu, kas sastāv no pēdējā apledojuma akmeņainā smilšmāla; apraktajā ielejā zem šīs segas atrodas vecāku nogulumu kompleksi. To visu sedz limnoglaciāla smilts un smilšmāls, kurus Lubāna ezera apvidū savukārt pārklājušas ezera dūņas un kūdra.

Līdzenuma virsa atrodas zemāk par apkārtni un tās augstums sasniedz 92 - 96 m, bet ziemeļdaļā, gar Pededzi, tas pieaug līdz 102 m virs jūras līmeņa. Tai ir raksturīgs lēzens, limnoglaciālas mālsmilts akumulācijas līdzenuma reljefs. Šī stipri pārpurvotā līdzenuma vienveidību pārtrauc gan nelieli lēzeni pacēlumi, kuru relatīvais augstums 5 - 8 m, gan arī kāpu rindas. Liels kāpu masīvs atrodas Kaļņa ezera rajonā, kur sirpjveidā izliektie kāpu vaļņi ir 1,2 km gari un to relatīvais augstums 5 - 25 m. Lubāna līdzenuma rietumdaļā viļņotais reljefs paceļas 110 - 120 m vjl. Vietām tas pāriet lēzenu pauguru reljefā, ko veido izskalots akmeņains smilšmāls, nereti ar laukakmeņiem virspusē, atsevišķiem plankumiem sastopamas rupjgraudainās ledāja kušanas ūdeņu smiltis.

Lubāna līdzenumā gandrīz neizpaužas tagadējās erozijas process un upes tek pa līdzenuma virsu 1 - 2 m dziļi iegrauztās ielejās. Tikai gar Pededzi stiepjas lēzens, pārpurvots, apmēram 0,5 km plats un 3 m dziļš pazeminājums. Aiviekste, pakāpeniski iegraužoties, šķērso līdzenuma malu 5 - 7 m dziļā ielejā.

Purvi

Līdzenais reljefs un relatīvi zemais rajona stāvoklis stipri apgrūtina virsējo ūdeņu noteci, tāpēc Lubāna līdzenumā noris pārpurvošanās procesi un plaši izplatīti purvi. Šī apstākļa, kā arī samērā nelielā nokrišņu daudzuma dēļ gada noteces slāņa biezums ir 220 - 260 mm. Rajonu drenē Daugavas labā krasta pieteka Aiviekste, kas iztek no Lubāna ezera un līkumo viszemākajā rajona daļā. Aiviekstes pietekas - Rēzekne, Malmuta, Iča, Balupe, Liede, Kuja u.c. - nes ūdeni no blakus rajoniem, un to lejteces šķērso Lubāna līdzenumu. Lielu daļu šī līdzenuma aizņem purvi, kas gredzenveidā apjož ezeru. Pārsvarā ir zemie zāļu purvi, bet daļa purvu kopā ar pārpurvotām pļavām ir pārejas tipa, kā, piemēram, Salas purvs (62,3 km²), kas atrodas uz austrumiem no Lubāna ezera. Ziemeļdaļā un līdzenuma rietumos izveidojušies sūnu purvi, piemēram, Baltie klāni (40,6 km²) Pededzes lejtecē, Olgas purvs (35,4 km²) Kujas un Liedes ūdensšķirtnē u.c.

Daudzie purvi un Lubāna ezers palēnina pavasara ūdeņu noteci, tāpēc ūdenslīmeņa maksimums šajā rajonā ilgst no aprīļa līdz jūlija beigām. Tāda ūdens noteces aizkavēšanās rada nepieciešamību pēc plašiem meliorācijas darbiem.

Meži

Blakus purvu masīviem vai slapjām pļavām lielu teritorijas daļu aizņem meži, kas pēc augšanas apstākļu tipa pieder galvenokārt pie slapjiem mētrājiem un gāršām. Rajona rietum- un ziemeļadļa agrāk bija klāta skuju koku-platlapju mežiem. Vēl tagad vietām aug egļu vēri ar lazdu puduriem, bet gar Pededzi vairākās vietās sastopami ozolu puduri. Plaši izplatīti arī bērzu un apšu meži. Mitrākās vietās aug priežu mētrāji, bet ezera rajonā - slapjie mētrāji. Lai gan klimatiskie apstākļi (lielais aktīvā siltuma daudzums, relatīvi sausais klimats) ir samērā labvēlīgi lauksaimniecības attīstībai, tomēr slikto drenēšanas apstākļu dēļ rajons saimnieciski apgūts samērā vāji. Saimnieciski apgūtās platības atrodas paceltās, relatīvi labāk drenētās vietās, it sevišķi Aiviekstes augštecē, Gulbenes vaļņa un Vidzemes augstienes piekājē.

Klimats

Tā kā Lubāna līdzenums atrodas Vidzemes augstienes aizvējā, aizsargāts no rietumu vējiem, klimats ir kontinentāls, relatīvi sauss. Janvāra vidjā temperatūra zemāka par -7 °C, bet jūlijā - ap 17 °C. Nokrišņu summa mazāka par 550 mm gadā (viena no mazākajām Latvijā). Lielākā daļa nokrišņu nolīst vasarā. Skaidro dienu skaits šajā rajonā lielāks nekā Vidzemes augstienē. Aktīvo temperatūru summa sasniedz 1850 - 1900°. Veģetācijas periods ilgst apmēram 178 dienas. Pastāvīga sniega sega (līdz 30 cm bieza) nenokūst 100 - 110 dienu.

Senās apmetnes

Akmens laikmetā Lubāna līdzenums bija viens no visblīvāk apdzīvotajiem Latvijas reģioniem. Arheoloģiskajos izrakumos Osas, Ičas, Piestiņas un Upesgala apmetnēs atrastas vēlā mezolīta, agrā un vidējā neolīta (5600. - 2300. gadu p.m.ē.) perioda senlietas. Atradumi liecina par šo apmetņu iedzīvotāju piederību Narvas kultūrai, vēlāk Ķemmes-bedrīšu kultūrai.