Ķīļu raksts

Ķīļu raksts
Tips	logogrāfiska rakstība
Valodas	šumeru, akadiešu, ebliešu, elamiešu, hetu, huriešu, lūviešu, urartu, paliešu, aramiešu un senpersu
Laika periods	35. gadsimts p.m.ē. m.ē. 2. gadsimts
Raksta virziens	no kreisās uz labo
Izcelsmes rakstība	(Protorakstība) Ķīļu raksts
Atvasinātās sistēmas	nav; ietekmēja Ugarītas un senpersu rakstības
ISO 15924	Xsux (020)
Šumeru ķīlu raksts, 26. gadsimts p.m.ē.

Ķīļu raksts, ķīļraksts jeb vadžu raksts ir senākā zināmā rakstības forma. To izgudroja šumeri ap 3000. gadu p.m.ē. un tas iesākās kā piktogrammu sistēma. Ar laiku bilžu attēlojumi kļuva vienkāršāki un abstraktāki, izveidojās ķīļu raksts. Ķīļu raksts tika rakstīts uz māla plāksnītēm ar neasiem irbuļiem. Irbuļa iespiedumi bija ķīļveida (gandrīz trijstūra formā), no kurienes arī nāk nosaukums ķīļu raksts. Šumeru rakstība tika ņemta par pamatu senpersiešu un ugarītu nacionālajiem alfabētiem. Pēdējo reizi ķīļu rakstu izmantoja mūsu ēras 1. gadsimtā.

Arhaiskais ķīļu raksts

SAG zīmes izmaiņas laika gaitā:
1. attēls ir piktogramma, lietota ap 3000. gadu p.m.ē.
2. attēls ir tā pati piktogramma, tikai citā leņķī, lietota ap 2800. gadu p.m.ē.
3. attēlā šis simbols atainots arhaiskajos monumentālajos uzrakstos ap 2600. gadu p.m.ē.
4. attēlā ir simbols rakstīts māla plāksnītēs, tas ir jaunāks 3. attēlā esošā simbola variants, ko jau var saukt par ķīļu rakstu.
5. attēlā redzama zīmes rakstība ap 3. gt. beigām p.m.ē.
6. attēlā redzama zīme, kā tā tika lietota senasīriešu rakstā ap 2. gt. sākumu p.m.ē.
7. attēlā redzama vienkāršota asīriešu rakstu zīme, kas lietota no 1. gt. p.m.ē. līdz ķīļu raksta izmiršanai.

3. gt. vidū p.m.ē. šumeri izmainīja piktogrammu rakstīšanas virzienu (tās tika pagrieztas par 90 grādiem pret pulksteņrādītāja virzienu: vertikāli no augšas uz leju > horizontāli no kreisās uz labo pusi) un sāka lietot irbuli ķīļu raksta zīmju iespiešanai mālā. Šie 2 pilnveidojumi padarīja rakstīšanu ātrāku un vienkāršāku. Ķīļu raksta plāksnītes tika apdedzinātas ceplī, ja bija nepieciešami tās ilgstoši saglabāt, ja nē — tās tika izmestas. Daudzas māla plāksnītes tika atrastas pateicoties tam, ka iebrukumu laikā mājas, kurās glabājās plāksnītes, tika sadedzinātas un plāksnītes izcepās. Ķīļu raksts tika plaši izmantots piemiņas rakstos, lai iemūžinātu valdnieka sasniegumus.

Akadiešu ķīļu raksts

Arhaisko ķīļu rakstu pārņēma akadieši ap 2500. gadu p.m.ē., un ap 2000. gadu p.m.ē. tas bija attīstījies par senasīriešu ķīļu rakstu, stipri modificētu šumeru ķīļu rakstu. Šajā laikā agrākās piktogrammas tika vienkāršotas un kļuvušas abstraktākas. Tajās tika lietoti 5 galvenie ķīļu veidi: horizontālais, vertikālais, augšupvērstais un lejupvērstais diagonālais un āķveida ķīlis. Ķīļu garumi varēja mainīties pēc vajadzības, izņemot āķveida ķīli, kura garums bija nemainīgs. Parasti zīmes sastāvēja no 5 līdz 10 ķīļiem, bet bija arī zīmes, kuras sastāvēja no 20 un vairāk ķīļiem. Garākā zīme sastāvēja no 31 ķīļa.

Asīriešu ķīļu raksts

Senasīriešu ķīļu rakstu pārņēma heti (hetīti) un ap 1800. gadu p.m.ē. tas pārtapa par hetu rakstu valodu. Laikā no 10. gs. līdz 6. gs. p.m.ē. (dzelzs laikmetā) asīriešu ķīļu raksts vienkāršojās vēl vairāk. Ķīļu raksts bija zudis līdz 1835. gadam, kad brits Henrijs Roulingsons Persijā (mūsdienu Irānā) atrada Bahistunas uzrakstus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīļu raksts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)

Brīvajā vārdnīcā ir vārds

ķīļu raksts