Ilona Prokopevņuka
| ||||||||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi | 1997. gada 29. oktobrī Hersonas apgabals, Ukraina
| |||||||||||||||||||||
| Tautība | ukrainiete | |||||||||||||||||||||
| Augums | 168 cm | |||||||||||||||||||||
| Svars | 62 kg | |||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts | Ukraina
| |||||||||||||||||||||
| Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Brīvā cīņa | |||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
Ilona Prokopevņuka (ukraiņu: Ілона Миколаївна Прокопевнюк; dzimusi 1997. gada 29. oktobrī) ir ukraiņu brīvā stila cīkstone, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ar cīņas sportu Ilona Prokopevņuka nodarbojas kopš 2010. gada, 2012. gadā pasaules kadetu čempionātā Baku ieņēma 7. vietu. Kopš 2016. gada viņa trenējas Aleksandra Loznija vadībā. 2017. gada novembrī viņa kļuva par U23 pasaules čempionāta sudraba medaļnieci Bidgoščā, finālā zaudējot japānietei Jui Sakano.[1] 2018. gada maijā debijā Ukrainas pieaugušo izlases sastāvā un izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā Kaspijskā, pārspējot vācieti Lūciju Mancki.[2] 2018. gada jūlijā viņa izcīnīja zeltu U23 Eiropas čempionātā.[3] Tā paša gada novembrī viņa kļuva par U23 pasaules čempionāta sudraba medaļnieci.[4] 2019. gada martā viņa kļuva par divkārtēju Eiropas U23 čempioni, finālā uzvarot vācieti Lūciju Mancki.[5] 2019. gada aprīlī Eiropas čempionātā Bukarestē viņa ieņēma 5. vietu, piekāpjoties bijušajai tautietei Tetjanai Omeļčenko, kura pārstāvēja Azerbaidžānu.[6] 2019. gada oktobrī viņa kļuva par U23 pasaules čempionāta bronzas medaļnieci Ungārijā.[5]
2022. gada aprīlī Eiropas čempionātā, kas norisinājās Budapeštā, viņa izcīnīja vienu no bronzas medaļām svara kategorijā 62 kg.[7]
2022. gada septembrī Belgradā viņa piedalījās pasaules čempionātā un cīņā par bronzas medaļu svara kategorijā 62 kg pārspēja kirgīzieti Aisulū Tinibekovu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Украинка Прокопевнюк завоевала серебро на чемпионате мира U-23». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-06. Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Криворожанка на Чемпионате Европы завоевала первую бронзу для Украины (ФОТО)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-20. Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Илона Прокопевнюк Чемпионка Европы U-23 по вольной борьбе! Алина Акобия призер! Результаты, женская борьба в Стамбуле за 8 июня!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-24. Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Криворожанка завоевала серебро на Чемпионате мира (фото)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-05. Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ 5,0 5,1 Спортсменка из Кривого Рога стала чемпионкой Европы по вольной борьбе
- ↑ «Элис Манолова завоевала для Азербайджана четвертое «золото» чемпионата Европы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-28. Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «2022 European Wrestling Championships Results Book». United World Wrestling. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 3. aprīlis.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ilona Prokopevņuka.
- FILA profils (angliski)