Aisulū Tinibekova

**Aisulū Tinibekova**
*Айсулуу Тыныбекова*
	Tinibekova (zilajā tērpā) cīnās ar Jūliju Ratkeviču 2014. gadā Parīzē
Personas dati
Dzimusi	1993. gada 4. maijā (32 gadi); Mailūsū, Džalalabadas apgabals, Kirgizstāna
Tautība	kirgīziete
Augums	170 cm
Svars	62 kg
Izglītība
Universitāte	I. Razakova Kirgīzijas Valsts tehniskā universitāte (2016)
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Kirgizstāna
Sporta veids	Cīņas sports
Disciplīna	Brīvā cīņa
Treneris	Nurbeks Izabekovs
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	4 (2012, 2016, 2020, 2024)
Medaļas	2 (1 sudraba, 1 bronzas)
Pasaules čempionāta informācija
Medaļas	4 (3 zelta, 1 bronzas)
Medaļas
Pārstāvot: Kirgizstāna
	Olimpiskās spēles
Pasaules čempionāti
	Vasaras Universiāde
	Āzijas spēles
	Āzijas čempionāti

Aisulū Tinibekova (kirgīzu: Айсулуу Тыныбекова ; dzimusi 1993. gada 4. maijā) ir kirgīzu brīvā stila cīkstone, trīskārtējā pasaules čempione (2019, 2020, 2023), seškārtēja Āzijas čempione (2016, 2017, 2019, 2021, 2023, 2024), 2012. un 2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, 2020. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļniece, 2024. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļniece.

Biogrāfija

Aisulū Tinibekova dzimusi 1993. gada 4. maijā Džalalabadas apgabala pilsētā Mailūsū, bet augusi un skolā mācījusies Narinas apgabala Kočkoras rajona Tendikas ciemā. Ar brīvo cīņu viņa iepazinās mācoties desmitajā klasē. Lai būtu iespēja trenēties, pēc desmitās klases beigšanas Aisulū pārgāja dzīvot un mācīties uz Kirgizstānas galvaspilsētu Biškeku.^[1]

2009. gadā Tinibekova piedalījās savās pirmajās starptautiskās sacensībās — Āzijas kadetu čempionātā. Jau pēc četriem gadiem viņa pārstāvēja Kirgizstānu Londonas olimpiskajās spēlēs, kur startējot vidējā svarā (līdz 63 kg), astotdaļfinālā zaudēja zviedrietei Hennai Jūhansonei un ieņēma 13. vietu.

2013. gadā Aisulū izcīnīja bronzas medaļas Āzijas čempionāta Ņūdeli un Vasaras Universiādē Kazaņā. 2014. gada Āzijas čempionātā viņa iekļuva finālā, kur zaudēja Ķīnas cīkstonei Džanai Laņai. Nākamajā 2015. gada Āzijas čempionātā Tinibekova atkal saņēma sudraba medaļu, šoreiz finālā viņa zaudēja japānietei Kaori Ičo.

Olimpisko, 2016. gadu kirgīzu cīkstone uzsāka daudzsološi. Vispirms pirmoreiz uzvarēja Āzijas čempionātā, pēc tam olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, izcīnot ceļazīmi uz Riodežaneiro olimpiādi. Tomēr olimpiskajās spēlēs medaļu izcīnīt neizdevās, pusfinālā viņa zaudēja krievu cīkstonei Valērijai Koblovai, bet cīņā par bronzu arī indietei Sakši Malikai.

2017. gadā Tinibekova otro gadu pēc kārtas uzvarēja Āzijas čempionātā un izcīnīja savu pirmo medaļu pasaules čempionātā. Pusfinālā viņa zaudēja tunisietei Marvai Amri, bet cīņā par bronzas medaļu pārspēja Ķīnas cīkstoni Žunu Ninninu. 2014. gada Āzijas spēlēs Aisulū izcīnīja bronzas medaļu, bet 2018. gada spēlēs — zelta medaļu.

2019. gadā Tinibekova trešo reizi uzvarēja Āzijas čempionātā, bet pēc tam viņa guva līdz šim lielāko panākumu — zelta medaļu pasaules čempionātā Nursultanā. Viņa kļuva par pirmo Kirgizstānas cīkstoni, kas uzvarējusi pasaules čempionātā.^[2] Par šo panākumu viņa tika apbalvota ar trīsistabu dzīvokli Biškekā, kura sertifikātu un atslēgas viņa pasniedza Kirgizstānas prezidents Soronbajs Ženbekovs.^[3]

2021. gada augustā olimpiskajās spēlēs Tokijā Tinibekova iekļuva finālā, kur zaudēja japānietei Jukako Kavai un ieguva sudraba medaļu.

Atsauces

1 2 «Айсулуу Тыныбекова о золоте Олимпиады, замужестве и генах кыргызов» (krievu). ru.sputnik.kg. 2016. gada 24. aprīlis. Skatīts: 2019-11-04.
↑ «Айсулуу Тыныбекова — первая чемпионкф мира в истории кыргызской борьбы» (krievu). 24.kg. 2019. gada 20. septembris. Skatīts: 2019-11-16.
↑ «Айсулуу Тыныбекова получила от президента сертификат на трехкомнатную квартиру» (krievu). elgezit. 2019. gada 25. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-16. Skatīts: 2019-11-16.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aisulū Tinibekova.

Olympedia profils (angliski)
FILA profils (angliski)
«28 победоносных фактов об Айсулуу Тыныбековой — спортсменке на Рио, завоевавшей любовь всего Кыргызстана» (krievu). limon.kg. 2019. gada 20. septembris. Skatīts: 2019-11-16.

[SP-1] 1 2 «Айсулуу Тыныбекова о золоте Олимпиады, замужестве и генах кыргызов» (krievu). ru.sputnik.kg. 2016. gada 24. aprīlis. Skatīts: 2019-11-04.

[2] «Айсулуу Тыныбекова — первая чемпионкф мира в истории кыргызской борьбы» (krievu). 24.kg. 2019. gada 20. septembris. Skatīts: 2019-11-16.

[3] «Айсулуу Тыныбекова получила от президента сертификат на трехкомнатную квартиру» (krievu). elgezit. 2019. gada 25. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-16. Skatīts: 2019-11-16.

[1]

[2]

[3]