Ilona Viklande

Vikipēdijas lapa
Ilona Viklande
Ilon Wikland
Ilona Viklande 2007. gadā
Pilnais vārds Maire-Ilon Pääbo
Dzimusi 1930. gada 5. februārī (94 gadi)
Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija
Tautība igauniete
Nozares ilustratore

Ilona Viklande (zviedru: Ilon Wikland; dzimusi Maire-Ilona Pēbo (igauņu: Maire-Ilon Pääbo); 1930. gada 5. februārī) ir igauņu izcelsmes zviedru māksliniece un ilustratore.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1930. gada 5. februārī Igaunijas pilsētā Tartu, būvinženiera Maksa Pēbo un mākslas skolas Pallas absolventes, mākslinieces Vidas Pēbo-Juses ģimenē. Pēc šķiršanās no vīra Ilonas māte 1939. gadā devās studēt uz Itāliju, pēc tam pilnveidojās Budapeštas Mākslas akadēmijā, 1948. gadā apmetās Lielbritānijā, kur pie viņas viesojās pieaugusī meita.[1] Ilona bērnību pavadīja Hāpsalu, kur 1939.-1944. gadā mācījās Hāpsalu 1. pamatskolā, bet 1944. gadā kopā ar bēgļiem no Sarkanās armijas nonāca Zviedrijā.[2]

Zviedrijā Ilona Viklande dzīvoja pie tantes, kura pirms kara bija imigrējusi no Igaunijas un Stokholmā strādāja par mākslinieci. Ilona sekoja viņas pēdās un mācījās mākslas skolā. Divdesmit gadu vecumā Ilona tikās (izdevniecībā "Raben and Shegren") ar Astridu Lindgrēnu, kurai patika viņas darbi, un šī tikšanās bija viņu ilgās sadarbības sākums. Pirmā Ilonas Viklandes oficiāli ilustrētā grāmata bija Lindgrēnas "Mio, mans Mio", kas tika izdota 1954. gadā.[1] Viklande ir zīmējusi arī Annas Marijas Falkas, Rozas Lagerkrancas, Edītes Unnerštades un citu autoru bērnu grāmatu ilustrācijas.

1951. gadā Ilona apprecējās ar jūrnieku; ģimenē piedzima četras meitas. Viklande dzīvo Stokholmā.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltās Zvaigznes ordenis, 3. šķira (Igaunija, 2001)
  • Zelta medaļa "Illis quorum" (Zviedrija, 2002)
  • 2009. gada 1. jūlijā Hāpsalu reģionālajā muzejā tika atklāts Ilonai Viklandei veltīts tematiskais centrs "Ilonas brīnumzeme".[3]

Latviešu valodā iznākušās Astridas Lindgrēnas grāmatas ar Ilonas Viklandes ilustrācijām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Astrīda Lindgrēna. Trīs stāsti par Brālīti un Karlsonu. Rīga : Liesma, 1978.
  • Astrīda Lindgrēna. Ronja—laupītāja meita. Rīga : Liesma, 1989.
  • Astrīda Lindgrēna. Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki. Rīga : Zvaigzne ABC, 1998.
  • Astrīda Lindgrēna. Protams, Lota māk braukt!. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.
  • Astrīda Lindgrēna. Protams, Lota māk gandrīz visu. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.
  • Astrīda Lindgrēna. Trokšņu ciema bērni. Rīga : Zvaigzne ABC, 2018.
  • Astrīda Lindgrēna. Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lido atkal. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]