Andrejs Vasks
|
Andrejs Vasks (dzimis 1947. gada 13. jūnijā Rīgā) ir latviešu vēsturnieks un arheologs. Habilitēts vēstures doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Andrejs Vasks dzimis un uzaudzis Rīgā. Absolvējis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju. Jau no 13 gadu vecuma vasarās piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Jāņa Graudoņa vadībā. No 1965. līdz 1970. gadam studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Vēlāk bijis aspirants PSRS Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta Ļeņingradas nodaļā.
Kopš 1993. gada Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks. Kopš 1997. gada profesors Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Kopš 1999. gada Arheoloģijas un Vēstures palīgzinātņu katedras vadītājs. Kā vieslektors pasniedzis kursus Viļņas un Turku universitātēs. Vairāku zinātnisku monogrāfiju un populārzinātnisku rakstu autors. Vadījis daudzus arheoloģiskos izrakumus, tostarp Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapos, Brikuļu nocietinātajā apmetnē, Kerkūzu apmetnē, Padures pilskalnā, Ābelnieku senkapos u.c. Latvijas Arheologu biedrības biedrs.
Galvenie Andreja Vaska pētījumu virzieni ir vēlais bronzas un agrais dzelzs laikmets Latvijas teritorijā.
2014. gadā saņēmis IV šķiras Atzinības krustu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ vestnesis.lv. «Par Atzinības krusta piešķiršanu un apbalvošanu… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu), 2014-10-30. Skatīts: 2020-08-15.
|