Indra Briķe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Indra Briķe
Dzimusi 1957. gada 29. decembrī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Durbe, Latvijas PSR, PSRS
Nodarbošanās aktrise

Indra Briķe (dzimusi 1957. gada 29. decembrī Durbē) ir latviešu aktrise, strādājusi galvenokārt Liepājas teātrī un Dailes teātrī.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Briķe mācījusies Durbes vidusskolā, tad Liepājas 1. vidusskolā. 1977. gadā beigusi Liepājas teātra 2. aktieru studiju, kur mācījusies pie Antonijas Apeles un Oļģerta Krodera. No 1977. gada līdz 1992. gadam strādājusi Liepājas teātrī, kur atveidojusi galvenās lomas daudzos klasikas iestudējumos. O. Kroders kļūst par I. Briķes visnozīmīgāko režisoru, abu sadarbība vainagojas ar izciliem I. Briķes aktierdarbiem.

Pēc O. Krodera aiziešanas no Liepājas teātra arī I. Briķe meklē jaunas darba iespējas. 90. gadu sākumā viņa piedalās vairākās Jaunā Rīgas teātra izrādēs. Kopš 1993. gada viņa ir Dailes teātra aktrise, atveidojusi gan galvenās varones, gan arī otrā plāna lomas.

Apbalvota ar Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmiju (1986).[1] LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1989). Balva „Lielais Kristaps" par Dārtas lomu filmā "Dzīvīte" (1989). Lilitas Bērziņas balva (2004, 1996). Apbalvota ar Atzinības krustu (2007). „Spēlmaņu nakts" balva kā labākajai aktrisei otrā plāna lomā" (2011).[2] Par lomu P. Sanajeva lugā "Apglabājiet mani zem grīdas" nominēta "Spēlmaņu nakts" 2011./2012. balvai kā labākā aktrise. Krodera balva (2014).

Nozīmīgākās lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dailes teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mammīte, Misis Elsinga (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 2013)
  • Hanna Portere Pita, Rabīns Izidors Helmevics, Henrijs, Etele Rozenberga (T. Kušnera "Eņģeļi Amerikā", 2012)
  • Ņina Saveļjeva, vecāmāte (P. Sanajeva "Apglabājiet mani zem grīdas", 2012)
  • Lenija Rīfenštāle (R. Paula, E. Mamajas, L. Brieža "Marlēna", 2011)
  • Repņikova (A. Vampilova "Atvadas jūnijā", 2010)
  • Žanna (B. Srbļanovičas „Siseņi", 2008)
  • Oze (M. Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007)
  • Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E. Šmita "Izvirtulis", 2006)
  • Misis Holaitija (V.S. Moema „Penelope un Diks", 2004)
  • Ģertrūde (V. Šekspīra „Hamlets", 2003)
  • Raudupiete (A. Brigaderes „Raudupiete", 2003)
  • Maša (I. Turgeņeva „Liekēdis", 2002)
  • Amālija Kore (M. Zālītes, U. Marhilēviča „Tobāgo!", 2001)
  • Anna (P. Mārbera „Nāc tuvāk!", 2001)
  • Blanša Dibuā (T. Viljamsa „Ilgu tramvajs", 2000)
  • Rašela (G. de Mopasāna „Mīlulis", 1999)
  • Duņaša (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1998)
  • Zane (Raiņa „Pūt, vējiņi!", 1998)
  • De Turvela kundze (K. Hemptona „Bīstamie sakari", 1996)
  • Terēza Rakēna (E. Zolā „Terēza Rakēna", 1996)
  • Džuljeta (V. Šekspīra „Romeo un Džuljeta", 1994)
  • Irēna (H. Ibsena „Kad mēs, mirušie, mostamies", 1993)

Liepājas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stella Kempbela (Dž. Kiltija „Mīļais melis", 2000)
  • Elvīra (M. Friša "Santakrusa", 1995)
  • Annija (F. Molnāra "Spēle pilī", 1992)
  • Jūlika (M. Friša "Štillers", 1991)
  • Henrijs Kendels (M. Zīverta "Āksts", 1989)
  • Žoanna Modū (Ē.M. Remarka "Triumfa arka", 1988)
  • Skārleta O'Hara (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 1987)
  • Ņina Zarečnaja (A. Čehova "Kaija", 1987)
  • Margarita Gotjē (A. Dimā (dēla) "Kamēliju dāma", 1985)
  • Aija (J. Jaunsudrabiņa "Aija", 1985)
  • Randa Grabovska (J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts", 1983)
  • Larisa Dmitrijevna (A. Ostrovska "Līgava bez pūra", 1982)
  • Mirdza (Aspazijas "Vaidelote", 1981)
  • Hermione, Perita (V. Šekspīra "Ziemas pasaka", 1980)
  • Donja Sol de Silva (V. Igo "Kastīliešu gods", 1979)
  • Pelnrušķīte (T. Gabes "Pelnrušķīte", 1978)
  • Adela (F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", 1978)
  • Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1977),
  • Soņa Marmeladova (F. Dostojevska "Noziegums un sods", 1977)

Jaunajā Rīgas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māte (F. Vedekinda "Pavasara atmoda", 1995)
  • Emma (H. Pintera "Nodevība", 1994)
  • Melhiora Montrei kundze (J. Mišimas "Marķīze de Sada", 1993)
  • Irēna (A. Čaka „Matīss - kausu bajārs", 1993)

Lomas kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Direktore ("Es esmu šeit", 2016)
  • Pētera mamma („Mammu, es tevi mīlu", 2012)
  • Atraitne („Rožu ieleja", Krievija, 2011)
  • Kņaziene („Rīgas sargi", 2007)
  • Ivara māte („Sauja ložu", 2002)
  • Karina („Cilpa", 1991)
  • Anna („Mazās kaislības", 1990)
  • Biruta („Valsis mūža garumā", 1990)
  • Dārta („Dzīvīte", 1989)
  • Zelma („Ja mēs visu to pārcietīsim, 1987)
  • Vizma („Vasara bija tikai vienu dienu", 1980)
  • Maija („Zobena ēnā", 1976)

Lomas TV iestudējumos un seriālos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedalījusies seriālos "Ēnu spēles" (2012), "UgunsGrēks" (no 2008) un "Neprāta cena" (no 2007), "Likteņa līdumnieki" (2002-2005), videofilmā "Tille un Suņu vīrs", 2002), seriālā "Doktora Kraufa noslēpums" (1998), TV iestudējumos M. Zīverta "Rīga dimd" (1989), Raiņa "Rīgas ragana" (1989), Ē.M. Remarka „Melnais obelisks" (1984) A. Upīša „Zaļā zeme" (1982), J. Jaunsudrabiņa „Vēja ziedi" (1980).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]