Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Durbes novada administratīvajām teritorijām. Ar 575 iedzīvotājiem (2014) tā ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Izvietojusies Trumpes upītes ielejas malā netālu no Durbes ezera pie Rīgas-Liepājas šosejas (A9) 2,5 km no novada domes Lieģos, 25 km no Liepājas un 195 km no Rīgas. Pilsētas tiesības Durbei tika piešķirtas 1893. gadā, lai gan pirmo reizi pieminēta kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu jau 1230. gadā.[2]
Durbes pilsētas ģerbonis ar tajā attēloto sudraba ābeli oficiāli tika apstiprināts 1925. gadā.
Durbes pilsnovads līdz 13. gadsimtam ietilpa KursasPiemares zemē, kas 1253. gada Kurzemes dalīšanas dokumentā dēvēts par Lindāli. 1260. gada 13. jūlijā šeit notika Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Kaujā ordenis tika sakauts - krita mestrs Hornhūzens, Prūsijas un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto letu, līvu un igauņu karavīru.
15. gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij sāka veidoties pilsētiņa un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Vēlāk, 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca - Durbes luterāņu baznīca. Durbes pils nopostīta Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā.
Durbe atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma Ziemeļaustrumu malā, starp Piejūras zemieni un Rietumkursas augstieni. Vidējais Durbes pilsētas augstums ir 20 līdz 30 metri virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no Durbes ezera atrodas 1 km plata Durbes senleja, vietām ar 40 metrus augstiem krastiem. Augstākā Durbes vieta ir pilsētas ziemeļaustrumu nomalē "Durbes priediens" (40 metri virs jūras līmeņa). Durbes senlejas zemākā vieta ir zemais jeb zāļu purvs.
1sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava 2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)
Latvija
Durbe Vikikrātuvē
