Ineši

Vikipēdijas lapa
Ineši
vidējciems
Autoceļš P33 Inešos
Autoceļš P33 Inešos
Ineši (Latvija)
Ineši
Ineši
Koordinātas: 57°01′07″N 25°49′59″E / 57.01861°N 25.83306°E / 57.01861; 25.83306Koordinātas: 57°01′07″N 25°49′59″E / 57.01861°N 25.83306°E / 57.01861; 25.83306
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Cēsu novads
Pagasts Inešu pagasts
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 198

Ineši (agrāk Vecpiebalgas muiža arī Vecpiebalga) ir vidējciems Cēsu novadā, Inešu pagasta centrs Ineša ezera dienvidaustrumu krastā, pie Orisāres upes, autoceļu P33 (ĒrgļiJaunpiebalgaSaliņkrogs), V308 (Ineši—Mūrnieki), V305 (Vecpiebalga—Ineši) un V846 (VestienaVējava—Ineši) krustojumā.

Ciems veidojies ap Vecpiebalgas muižu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecpiebalgas muižas apbūve. Atrodas pie Orisāres upītes. Vecpiebalgas muižas ēka celta 1688. gadā un tajā laikā bija zviedru valdības īpašums. Pēc Lielā Ziemeļu kara Krievijas imperators Pēteris I uzdāvināja muižu Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācēju saimniekošanas laikā ap 1784.—1786. gadu tika uzcelta muižas dzīvojamā ēka tagadējā izskatā. Muiža kalpojusi par prototipu Slātavas muižai brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”. Pie muižas atrodas parks 4,2 ha platībā. Parkā ir 43 koku un krūmu sugas. 22 no tām eksotu, kuras visas ir saglabājušās. Parku apjož laukakmeņu žogs. Muižas vīna pagrabiņā iekārtots Piebalgas novadpētniecības muzejs, kurš iepazīstina apmeklētājus ar Piebalgu senā un ne tik senā pagātnē. Šobrīd muižas telpās atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka un kultūras nams.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]