Ineši
| Ineši | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Autoceļš P33 Inešos | |
  Ineši | |
| Koordinātas: 57°01′07″N 25°49′59″E / 57.01861°N 25.83306°EKoordinātas: 57°01′07″N 25°49′59″E / 57.01861°N 25.83306°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Cēsu novads |
| Pagasts | Inešu pagasts |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 198 |
Ineši (agrāk Vecpiebalgas muiža arī Vecpiebalga) ir vidējciems Cēsu novadā, Inešu pagasta centrs Ineša ezera dienvidaustrumu krastā, pie Orisāres upes, autoceļu P33 (Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs), V308 (Ineši—Mūrnieki), V305 (Vecpiebalga—Ineši) un V846 (Vestiena—Vējava—Ineši) krustojumā.
Ciems veidojies ap Vecpiebalgas muižu.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecpiebalgas muižas apbūve. Atrodas pie Orisāres upītes. Vecpiebalgas muižas ēka celta 1688. gadā un tajā laikā bija zviedru valdības īpašums. Pēc Lielā Ziemeļu kara Krievijas imperators Pēteris I uzdāvināja muižu Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācēju saimniekošanas laikā ap 1784.—1786. gadu tika uzcelta muižas dzīvojamā ēka tagadējā izskatā. Muiža kalpojusi par prototipu Slātavas muižai brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”. Pie muižas atrodas parks 4,2 ha platībā. Parkā ir 43 koku un krūmu sugas. 22 no tām eksotu, kuras visas ir saglabājušās. Parku apjož laukakmeņu žogs. Muižas vīna pagrabiņā iekārtots Piebalgas novadpētniecības muzejs, kurš iepazīstina apmeklētājus ar Piebalgu senā un ne tik senā pagātnē. Šobrīd muižas telpās atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka un kultūras nams.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
