Inga Gaile

Vikipēdijas lapa
Inga Gaile
Inga Gaile
Personīgā informācija
Dzimusi 1976. gada 29. jūnijā (47 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks kopš 1996
Žanri dzeja, proza, dramaturģija
rakstniece, dzejniece, dramaturģe
Inga Gaile

Inga Gaile (dzimusi 1976. gada 29. jūnijā Rīgā) ir latviešu dzejniece, rakstniece un teātra režisore.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inga Gaile beigusi Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju (1993), studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursā (1994-98), beigusi Teātra un TV dramaturģijas kursu (2012), no 2012. līdz 2014. gadam studējusi režiju maģistratūras studiju programmā.

Dzejas publikācijas kopš 1996. gada. Dzejoļi atdzejoti angļu, spāņu, poļu un citās valodās. Atdzejojusi Latvijas krievu dzejnieku darbus.

Strādājusi "TV3 Latvia" un reklāmā. Kopš 2004. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedre.

Par pirmā dzejoļu krājuma "Laiks bija iemīlējies" manuskriptu saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju (1999), par otrā krājuma "Raudāt nedrīkst smieties" manuskriptu saņēmusi Annas Dagdas fonda balvu (2004) un Ojāra Vācieša prēmiju (2004). Par krājumu "Kūku Marija" saņēmusi Dzejas dienu balvu (2007), bet par krājumu "Migla" - žurnāla "Latvju Teksti" balvu (2012) un O. Vācieša prēmiju (2012), krājums nominēts Literatūras gada balvai. Par krājumu "Vai otrā grupa mani dzird?" I. Gailei piešķirta Literatūras gada balva, tāpat kā par romānu "Skaistās". 2012. gadā saņēmusi Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu "Piena ceļi".

Kopš 2018. gada Latvijas PEN kluba prezidente.[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Laiks bija iemīlējies. Rīga: Pētergailis, 1999.
  • Raudāt nedrīkst smieties. Rīga: Nordik, 2004.
  • Kūku Marija. Rīga: Orbita, 2007
  • Migla. Rīga: Mansards, 2012.
  • Vai otrā grupa mani dzird? [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2014.
  • Lieldienas. Rīga: Neputns, 2018.[2]
  • Nakts. Rīga: Mansards, 2021.

Dramaturģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Āda. Rīga: Mansards, 2011.

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stikli [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2016.
  • Neredzamie [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.
  • Piena ceļi [stāstu krājums]. Rīga: Mansards, 2018.
  • Skaistās [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2019.
  • Rakstītāja [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2020.
  • Jaukumiņš [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2023.

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 30 Questions People Don't Ask. Angļu val. atdz. Ieva Lešinska. Warrensburg, MO: Pleiades Press, 2018.
  • Klaas [Stikli]. Igauņu val. tulk. Aive Mandel. Tallinn: Looming, 2018.
  • 30 cosas que la gente jamas se pregunta. Spāņu val. atdz. Lawrence Schimel. Viento Verde, 2019.
  • Wielkanoc [Lieldienas]. Poļu val. atdz. Agnieszka Smarzewska. Europejski Poeta Wolności, 2020.
  • Gražiosios [Skaistās]. Lietuviešu val. tulk. Edmundas Untulis. Homo liber, 2021.
  • Frammenti di vetro [Stikli]. Itāļu valodā tulk. Margherita Carbonaro. Mar dei Sargassi Edizioni, 2024.

Iestudētās lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • LV [kopā ar A. Jarovoju; pēc Raiņa un G. Priedes]. Režisors A. Jarovojs. Jaunais Rīgas teātris, 2005.
  • Neuzticīgie [pēc J. Veseļa]. Režisors A. Jarovojs. Nacionālais teātris, 2009.
  • Āda. Režisors A. Jarovojs. Ģertrūdes ielas teātris, 2011.
  • Četras naktis [pēc F. Dostojevska]. Režisors A. Jarovojs. Ģertrūdes ielas teātris, 2012.
  • Mūsu Silvija debesīs. Režisore I. Gaile. Ģertrūdes ielas teātris, 2013.
  • Trauki. Režisore I. Gaile. Dirty Deal Teatro, 2014.
  • Vai otrā grupa mani dzird? [bērniem]. Režisore I. Gaile. Dirty Deal Teatro, 2017.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]