Anna Dagda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anna Dagda
Olga Taube
Anna Dagda
Personīgā informācija
Dzimusi 1915. gada 22. janvārī
Aizpute, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1996. gada 27. februārī (81 gads)
Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība Latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejniece

Anna Dagda, īstā vārdā Olga Taube (dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē, mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā), bija latviešu dzejniece un kritiķe. Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājām.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē skolotāja Antona Taubes un viņa sievas Emīlijas (dzim. Ērgles) ģimenē. Kopš 1921. gada dzīvoja Ventspilī, tur beidza pamatskolu un vidusskolu. No 1931. gada dzīvoja Rīgā, kur studēja Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas fakultātē un līdztekus studijām strādāja par arhivāri, mašīnrakstītāju un korektori apgādā "Valters un Rapa". 1935. gadā parādījās viņas pirmā publikācija.[1]

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā A. Dagda devās trimdā uz Zviedriju. 1950. gadā iznāca viņas vienīgais dzejoļu krājums "Līdzības". Pēc krājuma izdošanas viņa pārtrauca publicēties, un tā palika vienīgā viņas dzīves laikā izdotā grāmata. Īsi pēc viņas nāves - 1996. gada septembrī - krājumu atkārtoti izdeva Latvijā, Rīgā. Iznākuši arī A. Dagdas "Raksti" 2 sējumos (2001-2005).

Mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā. Kremēta un apglabāta Stokholmas Meža kapos, bet pēc māsas lūguma tā paša gada 1. septembrī viņas pelnus pārapbedīja Ceraukstes pagasta "Lejenieku" kapsētā līdzās māsas vīram.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anna Dagda. Līdzības. Stokholma: Jānis Abučs, 1950. - 99 lappuses
  • Anna Dagda. Raksti: Dzeja, proza, atmiņas. Rīga: Nordik, 2001. - 528 lpp.
  • Anna Dagda. Raksti: Vēstules. Rīga: Nordik, 2005. - 357 lappuses

Annas Dagdas prēmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc dzejnieces nāves tika izpildīta viņas vēlēšanās: viņas uzkrājumus izmantoja dzejas balvas finansēšanai, tāpēc dibināja arī Annas Dagdas fondu, kas rūpējās gan par Dagdas literāro mantojumu, gan par balvas pretendentu izvērtēšanu, balvas piešķiršanu. Balvu piešķira no 1998. līdz 2011. gadam, otrā dzejoļu krājuma manuskriptu konkursa kārtībā, kur anonīmi iesniegtos manuskriptus vērtēja žūrija.

Balvas laureāti (iekavās grāmatas izdošanas gads):

  1. Inguna Jansone - "Šampūns ar balzamu" (1998)
  2. Māris Salējs - "Mana politika" (2001)
  3. Inga Gaile - "Raudāt nedrīkst smieties" (2004)
  4. Andra Manfelde - "Betona svētnīcas" (2008)
  5. Arvis Viguls - "5:00" (2012)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bauskas Centrālā bibliotēka, 2009 no "Latvijas enciklopēdijas" 2. sēj., 2003