Inita Kresa-Katkovska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Inita Kresa-Katkovska Basketball pictogram.svg
Personas dati
Dzimusi Inita Rītiņa
1959. gada 19. janvārī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Sporta veids basketbols
Izglītība
Vidusskola
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
  Rīgas TTT
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
  Flag of Latvijas PSR Latvijas PSR
Sasniegumi un apbalvojumi
  • Eiropas kausa ieguvēja
  • 5× PSRS čempione
  • 2× PSRS Tautu spartakiādes uzvarētāja

Inita Kresa-Katkovska (dzimusi Rītiņa 1959. gada 19. janvārī Rīgā), bijusi arī Inita Kresa, ir latviešu sporta žurnāliste, bijusī basketboliste un basketbola trenere. Patlaban strādā Latvijas Radio Ziņu dienestā, vada arī sporta raidījumu "Piespēle". Basketbolistes karjeru aizvadījusi Rīgas TTT klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu. 2019. gadā atzīta par Latvijas labāko sporta žurnālisti.[1]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportistes karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar sportu sāka nodarboties septiņu gadu vecumā, kad sāka trenēties vieglatlētikā. Divus gadus vēlāk nonāca basketbolā (pirmais treneris Andris Purkalns). Trenējās sporta skolā, no tās nonāca Rīgas TTT meistarkomandā. Komandā spēlēja piecus gadus, trenera Raimonda Karnīša vadībā, kad kluba spēle balstījās uz Uļas Semjonovas spēli. Bijusi izcila trīspunktu metienu izpildītāja un piespēlētāja.[2]

Treneres un žurnālistes karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sporta gaitu beigām no 1987. gada līdz 1991. gadam bija trenere sporta skolā "Lokomotīve". Bijusi pirmā trenere vēlākajai Latvijas izlases kaptenei Guntai Baško. No 1991. gada strādā Latvijas Radio par sporta žurnālisti. Lai tiktu ziņu dienestā, izturējusi lielu konkursu.[2] 1996. gadā kopā ar galveno varoni sarakstījusi grāmatu par Uļjanu Semjonovu "Kad es biju laimīga".[3] Sākot no 1998. gada Nagano olimpiskajām spēlēm kā akreditēta sporta žurnāliste pabijusi sešās olimpiskajās spēlēs.[2] 2019. gadā Latvijas gada balvā sportā saņēmusi Artura Vaidera balvu kā Latvijas labākā sporta žurnāliste.[1]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Rīgā sportistu ģimenē. Tēvs bija vidējo distanču skrējējs un basketbolists Juris Rītiņš,[2] māte — mākslas vingrotāja, LVU Sporta katedras pasniedzēja Dzidra Rītiņa (dzimusi Rozenberga). Māsa Agita Rītiņa-Birka ir bijusī mākslas vingrotāja (trīskārtēja PSRS čempione).[4][5] Tēvs savu sportisko panākumu dēļ vācu okupācijas laikā tika arestēts un izsūtīts. Lai izvairītos no mantas zaudēšanas, vecāki oficiāli izšķīrušies (pēc atgriešanās brīvībā salaulājās vēlreiz). Inita vispirms mācījusies Rīgas 6. vidusskolā, tad absolvējusi 75. vidusskolu. Papildu mācījusies Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā. Absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti.[2][4]

Apprecējās ar advokātu Ivaru Kresu, kurš strādāja arī par basketbola tiesnesi — tā abi iepazinās. Laulībā piedzima divi bērni — dēls Eduards un meita Edīte (pašlaik ir arī divi mazbērni). Pēc 12 gadiem laulībā vīrs pāragri mira. Vēlāk Inita salaulājās ar bijušo slēpotāju Jāni Katkovski.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Artura Vaidera balva sporta žurnālistam - Inita Kresa-Katkovska. Atjaunināts: 2021-02-14
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Miķelis Rubenis. «Trejaču medniece ar Piespēles balsi». Sporto (latviešu). Skatīts: 2021-02-14.
  3. «Viena no retajām sporta žurnālistikā - Inita Kresa-Katkovska». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-14.
  4. 4,0 4,1 Indulis Zvirgzdiņš. Latvijas Universitātes raksti. Latvijas Universitāte, 2017. 243–256. lpp.
  5. «LU sports». www.mirkli.lu.lv. Skatīts: 2021-02-14.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]