Internacionālā Darbaļaužu fronte

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Interfronte)
Interfrontes dibināšanas kongresa prezidijs LKP CK Politiskās izglītības namā.

Latvijas PSR Internacionālā Darbaļaužu fronte (krievu: Интернациональный фронт трудящихся Латвийской ССР) jeb Interfronte (krievu: Интерфронт) bija LKP inspirēta sabiedriskā organizācija Latvijā (1989-1991), kas cīnījās par PSRS saglabāšanu un pret Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināja LKP reakcionārā spārna krievvalodīgie biedri 1989. gada 7. janvārī kā pretsvaru 1988. gada 8. oktobrī dibinātajai Latvijas Tautas frontei. Tā izmantoja LKP un Padomju Armijas infrastruktūru - izdeva laikrakstu «Единство» (Vienotība), no ārzemju radiostaciju slāpētājiem izveidoja savu radiostaciju «Содружество» (Sadraudzība). Interfrontes vadītāji bija Igors Lopatins un Anatolijs Aleksejevs, dibinātāju vidū bija arī Tatjana Ždanoka. 1989. gada vasarā tās pārstāvji piedalījās PSRS Apvienotās Darbaļaužu frontes dibināšanā.

Barikāžu laikā Interfrontes vadība 1991. gada 15. janvāra mītiņā ASK stadionā Rīgā sapulcināja ap 10 000 dalībnieku. „Latvijas tautas sapulces” ietvaros pieņemtā Latvijas sabiedrības glābšanas komitejas politiskajā paziņojumā tika paziņots, ka tā uzskata 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā. Barikāžu aizstāvji gaidīja Interfrontes mītiņa dalībnieku gājienu uz Rīgas centru, tas nenotika, tomēr no Padomju armijas helikopteriem tika kaisītas Interfrontes skrejlapas.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusta puča laikā Latvijas Republikas Augstākā padome, sakarā ar apsūdzību valsts apvērsuma mēģinājumā Interfrontes darbību 1991. gada 24. augustā apturēja, un 10. septembrī izbeidza.

Darbošanās Interfrontē pēc 1991. gada 13. janvāra vēlāk tika izmantota kā pamats nepilsoņu aizliegumam naturalizēties, bet Latvijas pilsoņiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās. Šis aizliegums 2000. un 2006. gadā tika pārsūdzēts Satversmes tiesā.

Norādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Antoloģija politikā un tiesībās”. — RaKa, Rīga 2003. ISBN 998415470xfalse (1989. gada 8. janvāra Interfrontes darbības galveno virzienu deklarācija) I daļa, 227.—228. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]