Interneta portāls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Interneta portāls ir Vispasaules tīmekļa vietne vai ar vienu domēna vārdu apvienots vietņu kopums, kas piedāvā dažādus interaktīvos interneta pakalpojumus. Vārds "portāls" ir cēlies no arhitektūras termina un nozīmē "galvenā ieeja".

Interneta portālā iekļauti interneta pakalpojumi (piemēram, elektroniskais pasts, ziņas, laika prognoze u.tml), norādes uz citām tīmekļa vietnēm un citas sastāvdaļas, kas vajadzīgas ļoti liela apmeklētāju skaita piesaistīšanai. Portāla galvenais nolūks ir radīt kritisku pakalpojumu daudzumu, kas ilgtoši bez papildu reklāmas spētu piesaistīt lielu lietotāju daudzumu.

Interneta piramīda, kurā parādīti slāņi kā darbojas internets un interneta portāls.

Kvalitatīvi izveidotam interneta portālam jābūt:

  • oriģinālam un ar līdzsvarotu tīmekļa dizainu;
  • ar pietiekamu informācijas apjomu, kas vienlaikus nepārslogo lapas;
  • ērti lietojamam, ļaujot lietotājiem viegli sazināties ar portāla īpašniekiem un/vai uzturētājiem;
  • ar iespēju ne tikai pievienot lietotāja informāciju, bet arī unikālus identifikatorus, piemēram, uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas datus, padara katru portāla dalībnieku unikālu. Turklāt unikālie atribūti, kas atbalsta tīmekļa lapas, dokumentus un multividi, sniedz pievienoto vērtību arī sabiedrībai kopumā.[1]

Interneta portāla faktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interneta portāliem piemīt dažādas faktoru izpausmes, bet pētnieki ir noskaidrojuši, ka noteiktam interneta portālam ir jāpiemīt četriem faktoru modeļiem informācijas, izskata, lietojamības un privātuma un drošības atbilstībai. Tomēr tikai pirmie divi faktori ir būtiski saistīti ar klientu apmierinātību. Savienojums, saturs, komercija un kopiena ir portāla pamatfunkcijas. Interneta portālam ir vairāki atšķirību faktori, piemēram, tā misija, satura dziļums un mērķauditorija. Portāla uzdevums var būt uz darījumiem balstīts (paredzēts peļņas gūšanai) vai uz informāciju balstīts (paredzēts informācijas izplatīšanai). Tās saturs var būt sadalīts horizontāli vai vertikāli: horizontāls portāls vai “hortal,” piedāvā plašu satura un pakalpojumu klāstu lielam lietotāju lokam, turpretim vertikālam portālam jeb “vortal” ir saturs, kura mērķauditorija ir noteikta lietotāju grupa. Turklāt tā var būt paredzēta publiskai vai privātai lietošanai; plaša sabiedrība var piekļūt publiskam portālam, bet piekļuve privātam portālam ir ierobežota tikai dalībniekiem. Pakalpojumu kvalitātes dimensiju piemērošana klientu apmierinātībai ar Web vietām pievērš uzmanību tādiem tiešsaistes pakalpojuma faktoriem kā atsaucība, lietošanas ērtums, kontroles uzlabošana, darījumu skaita samazināšana, pakalpojuma uzticamība, kompetence, pieejamība un drošība.[2]

Veiksmīga interneta portāla īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai interneta portāls būtu veiksmīgs tam jāpiemīt:

  • jāpiesaista liels datplūsmas apjoms un jābauda augsts klientu apmierinātības līmenis;
  • interesējošs saturs un atbilstošs mājaslapas dizains;
  • atbilstoša un nelieli izsklāstīta informācija(zināms tas ka daudziem cilvēkiem mūsdienās nepatīk lasīt garus un smagus tekstus vai ziņas), atkarībā no interneta portāla mērķauditorijas, ja tas ir saistīts ar žrnālistikas žanru, tad tomēr tur būs izsklāstīti lieli informācijas avoti;
  • pieejamība un drošība, tas mūsdienās cilvēkus interesē visvairāk, lai pieejamais portāls būtu pieejams visu laiku, kā arī portāls neveidotu dažādus vīrusus noteiktai portāla mērķauditorijai.
  • komentāru sadaļas izveide;
  • krāsu un stila izvēle portālam;
  • reklāmu speciāla vietu izvēle kur tās parādīsies cilvēkam ieejot portālā;
  • pēc iespējas izveidots vieglāks noformējums un sadaļu izvēle, lai pēc iespējas ātrāk cilvēks varētu izvēlēties, kur atrast sev interesējošo sadaļu interneta portālā. [3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portālu intensīvo attīstību sekmē programmatūras produkti (portālu risinājumi), kas palīdz apvienot vienā kopējā telpā informāciju no dažādiem avotiem. Šie risinājumi ir saistīti ar:

  • vienotas ieejas tehnoloģijas esamību (Single Sign On), kad lietotājs var pāriet no vienas sadaļas uz citu, neveicot atkārtotu autorizāciju;
  • datu pārraides organizēšanu starp dažādiem pielikumiem, kas iesaistīti, lietotājam izmantojot portālu;
  • Tīmekļa portāli, sākot no tīmekļa meklētājprogrammām 1990. gadu sākumā un 1990. gadu vidū attīstoties caur Web tehnoloģijām, kļuva par nobriedušu modeli 1990. gadu beigās. Šis artikuls salīdzina arī Web portālus un televizorus ar citiem populāriem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, radio un televizoriem, to auditorijas bāzes un satura plašumam. Tagad līdz ar datu vidējo pieaugumu tīmeklī ir pienācis laiks bibliotekāriem un datorinženieriem sadarboties, lai uzlabotu gan meklēšanas mehānismus, gan datu struktūras efektīvākam un efektīvākam informācijas serverim. [4]

Interneta portālu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālais portāls (General portal)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālais portāls vai vispārēja rakstura portāls ir portāls, kas ietver daudzveidīgas tematikas un kas piedāvā virkni pēc iespējas dažādāku pakalpojumu, kuri orientēti uz maksimāli plašu auditoriju.

Šādi portāli parasti apvieno sevī dažādas funkcijas, piedāvājot daudzveidīgu saturu un pakalpojumus: aktualitātes, finanšu ziņas, laika ziņas, interaktīvas izklaides un spēļu pakalpojumus u.t.t. Horizontāls vai funkcionāls portāls: piedāvā dažādus pakalpojumus, piemēram, meklētājprogrammas, direktorijus, jaunumus, personāla atlasi, personiskās informācijas pārvaldību, iepirkšanos (piemēram, Yahoo!).

Vertikālais portāls (Vertical portal)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vertikālais portāls ir portāls ar šauru tematisku ievirzi, kas nodrošina dažādus pakalpojumus tīkla lietotājiem ar noteiktām interesēm un kas ir orientēts uz pilnu šaurākas tematikas vai cilvēka darbības sfēras aptveršanu. Vertikāls portāls: nodrošina noteiktu tirgu, piemēram, būvniecību, ar ziņām un citiem pakalpojumiem.

Jauktais portāls (Blended portal)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai veicinātu izaugsmi, daudzi interneta veikali savas vietnes sāka papildināt ar detalizētu informāciju par precēm un tematiskiem rakstiem, apvienojot elektronisko tirdzniecību ar klasisko uzziņu pakalpojuma funkciju.

Korporatīvais portāls (Corporate portal)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporatīvais portāls nodrošina kompānijas darbiniekam un viņu pastāvīgiem partneriem stingri personificētu pieeju kompānijas automatizētas pārvaldes sistēmai (lēmumu pieņemšanas informācijas sistēma, ekspertu sistēma, kopdarbības sistēma, biznesa procesu vadības sistēma u. tml.) Korporatīva portāla būtība ir atkarīga no tā, kādus mērķus portāla izveidošanā nosaka kompānija. Par korporatīva portāla kopējo pazīmi var būt tikai stingri personificēta pieeja informācijai un portāla pakalpojumiem.

Pieejas portāls: saistīts ar ISP

Mediju portāls: Galvenā uzmanība patērētāju vai uzņēmumu ziņām

Ģeogrāfiskais portāls: Var būt horizontāls vai vertikāls

Tirgus vietas portāls: var būt horizontāls, vertikāls vai ģeogrāfisks

Meklēšanas portāls: Galvenais uzsvars ir uz meklēšanu (Google, Ask.. u.c.)

Multivides veida portāls: var būt balss vai video un ir apskatāms, kā arī straumējams ar multividi vai lejupielādējot failus (Youtube, Vevo., utt.) [5]

Fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visā pasaulē internets turpina organizēt lietu plūsmu un dalīšanos informācijā. Tā kā tā arvien vairāk ietekmē gan individuālos patērētājus, gan tautsaimniecību, tā ir kļuvusi par svarīgu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Saskaņā ar 2017. gada aplēsēm visā pasaulē bija 3,9 miljardi interneta lietotāju. Tas veido vairāk nekā pusi no pasaules iedzīvotājiem, jo Ķīnā ir lielākais tiešsaistes iedzīvotāju skaits 829 miljonu lietotāju, tai seko Indija 560 miljonu apmērā un ASV 293 miljonu apmērā. Neskatoties uz to, ka 1 miljards interneta lietotāju ir no Austrumāzijas, angļu valoda ir vispopulārākā valoda tiešsaistē, kas veido 25,2 procentus no visiem pasaules interneta lietotājiem. Otrajā vietā ierindojās ķīniešu valoda ar 19,3%, kam seko spāņu valoda ar 7,9%.

2018. gadā vidējais dienā internetā pavadītais laiks uz vienu iedzīvotāju sasniedza 161 minūti, un eksperti 2021. gadā prognozēja, ka katru dienu interneta lietošana būs 192 minūtes. 2019. gadā interneta lietotāji visā pasaulē savās mobilajās ierīcēs vidēji pavadīja 122 minūtes dienā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot globālo interneta patēriņu, izmantojot portatīvo datoru, kas sasniedza 39 minūtes dienā. Dažas no populārākajām mobilā interneta aktivitātēm ir filmu vai video skatīšanās, e-pasta, sociālo tīklu veidošana, ziņu lasīšana un iepirkšanās. WhatsApp ir vispopulārākā mobilā ziņojumapmaiņas lietotne pasaulē ar 1,6 miljardiem mēneša aktīvo lietotāju, kam cieši seko Facebook Messenger 1,3 miljardu mēnesī aktīvajiem lietotājiem. Tika konstatēts, ka Facebook ir vadošais sociālais tīkls ar 2,4 miljardiem mēneša aktīvo lietotāju.[6]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. on September 22nd, 2016 | ~ 3 Minute Read. «5 User Characteristics of Effective Portal Technologies». Perficient Blogs, 2016-09-22. Skatīts: 2019-12-01.
  2. Liu, Chung-Tzer; Du, Timon C.; Tsai, Hsiao-Hao (2009-01-01). "A study of the service quality of general portals". Information & Management 46 (1): 52–56. doi:10.1016/j.im.2008.11.003. ISSN 0378-7206.
  3. «12 Must-have Features Of A Best Online News Portal Design». Freelance web designer (en-US). 2017-11-09. Skatīts: 2019-12-01.
  4. Zhou, Joe (Sep 2003). "A history of Web portals and their development in libraries". Information Technology and Libraries;.
  5. «What are the types of portals? - Bayt.com Specialties». Bayt.com (angļu). Skatīts: 2019-12-01.
  6. This text provides general information Statista assumes no liability for the information given being complete or correct Due to varying update cycles, Statistics Can Display More up-to-Date Data Than Referenced in the Text. «Topic: Internet usage worldwide». www.statista.com (angļu). Skatīts: 2019-12-01.

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378720608001353 http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf Archived 2019. gada 28. novembrī, Wayback Machine vietnē.