Itālijas Republika (1802—1805)
|
Itālijas Republika (itāļu: Repubblica Italiana) bija īslaicīgs valsts veidojums Ziemeļitālijā (1802–1805), Francijas vasaļvalsts Napoleona laikā.
Republikas platība bija vairāk nekā 42 500 km², un tajā dzīvoja aptuveni 3,24 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta bija Milāna. Ekonomikas pamatā bija lauksaimniecība un lopkopība, kā arī mazās rūpniecības nozares, jo īpaši zīda ražošana.
Valdība veica vairākas reformas, kas bija līdzīgas Francijas reformām: izveidoja Nacionālo gvardi, Nacionālo žandarmēriju, Finanšu policiju, ieviesa metrisko sistēmu un plānoja ieviest vienotu valsts valūtu. Ar 1802. gada 13. maija dekrētu tika pieņemts valsts ģerbonis, tā paša gada 10. jūnijā tika parakstīts draudzības un tirdzniecības līgums ar Sanmarīno Republiku, 1803. gada 16. septembrī tika parakstīts konkordāts ar Svēto Krēslu.
1805. gadā, kad Napoleons Bonaparts kļuva par Francijas imperatoru, Itālijas Republika tika pārveidota par Itālijas Karalisti.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Itālijas Republika.
|