Itālijas Karaliste (itāļu: Regno d'Italia vai Regno Italico) bija valsts Ziemeļitālijā Napoleona I laikā (1805. gada 17. marts — 1814. gada 11. aprīlis).
Itālijas Karaliste tika dibināta 1805. gada 17. martā no Itālijas Republikas, kuru tobrīd vadīja Napoleons Bonaparts. Jaunizveidotajā Itālijas Karalistē Napoleonam tika piešķirts karaļa tituls, bet viņa padēlam Ežēnam de Boarnē — vicekaraļa tituls. Faktiski karaliste bija pakļauta Francijas impērijai, to izmantoja, lai iegūtu tai labvēlīgus resursus un kā atspēriena punktu pret Austrijas Impēriju.
Pēc Napoleona sakāves 1812. gada karā vicekaralis de Boarnē bija faktiskais Itālijas valdnieks, un 1813.—1814. gada kara laikā viņam bija cieši sakari ar Franciju. Taču līdz ar Parīzes miera noslēgšanu 1814. gadā un pirmskara robežu atjaunošanu Vīnes kongresā Itālijas Karaliste tika likvidēta.