Ivans Lapikovs

Ivans Lapikovs; Иван Лапиков
Personīgā informācija
Dzimis	1922. gada 7. jūlijā ; Volgogradas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS
Miris	1993. gada 2. maijā (70 gadi); Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS
Tautība	krievs
Nodarbošanās	Teātra un kino aktieris
Darbības gadi	1941—1993

Ivans Lapikovs (krievu: Иван Лапиков; dzimis 1922. gada 7. jūlijā, miris 1993. gada 2. maijā) bija PSRS un Krievijas teātra un kino aktieris, PSRS Valsts prēmijas laureāts (1979), KPFSR Tautas skatuves mākslinieks (1974), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1982).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapikovs mācījies Staļingradā. Pilsētas Kultūras pilī pašdarbības stīgu orķestrī spēlējis balalaiku, vēlāk iestājies dramatiskajā pulciņā. 1939. gadā iestājies Harkovas Teātra mākslas skolā, kur pabeidzis tikai 2 kursus, jo sākās Lielais Tēvijas karš. No 1941. līdz 1963. gadam strādājis Staļingradas M. Gorkija vārdā nosauktajā drāmas teātrī. 1963. gadā pārcēlies uz Maskavu.

Kino darbojies no 1954. gada. Popularitāti viņam atnesa filma "Priekšsēdētājs". Kopš tā laika tēlojis virkni īsteni tautisku personāžu. No nozīmīgākajām minamas lomas filmās "Andrejs Rubļovs" (Kirils), "Klusuma minūte" (1971), "Viņi cīnījās par Dzimteni" (1975), "Mūžīgais aicinājums" (Вечный зов, TV seriāls) u. c. Četrdesmit gadu laikā Ivans Lapikovs filmējies vairāk nekā septiņdesmit kinolomās.^[1]

Lapikovs mira 1993. gadā 2. maijā, uzstājoties karavīru priekšā vienā no Piemaskavas karavīru nodaļām. Apglabāts Maskavā, Vagaņkovas kapsētā.