Ivans Lapikovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ivans Lapikovs
Иван Лапиков
Ivans Lapikovs
Personīgā informācija
Dzimis 1922. gada 7. jūlijā
Volgogradas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS
Miris 1993. gada 2. maijā (70 gadi)
Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS
Tautība krievs
Nodarbošanās Teātra un kino aktieris
Darbības gadi 1941—1993

Ivans Lapikovs (krievu: Иван Лапиков; dzimis 1922. gada 7. jūlijā, miris 1993. gada 2. maijā) bija PSRS un Krievijas teātra un kino aktieris, PSRS Valsts prēmijas laureāts (1979), KPFSR Tautas skatuves mākslinieks (1974), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1982).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapikovs mācījies Staļingradā. Pilsētas Kultūras pilī pašdarbības stīgu orķestrī spēlējis balalaiku, vēlāk iestājies dramatiskajā pulciņā. 1939. gadā iestājies Harkovas Teātra mākslas skolā, kur pabeidzis tikai 2 kursus, jo sākās Lielais Tēvijas karš. No 1941. līdz 1963. gadam strādājis Staļingradas M. Gorkija vārdā nosauktajā drāmas teātrī. 1963. gadā pārcēlies uz Maskavu.

Kino darbojies no 1954. gada. Popularitāti viņam atnesa filma "Priekšsēdētājs". Kopš tā laika tēlojis virkni īsteni tautisku personāžu. No nozīmīgākajām minamas lomas filmās "Andrejs Rubļovs" (Kirils), "Klusuma minūte" (1971), "Viņi cīnījās par Dzimteni" (1975), "Mūžīgais aicinājums" (Вечный зов, TV seriāls) u. c. Četrdesmit gadu laikā Ivans Lapikovs filmējies vairāk nekā septiņdesmit kinolomās.[1]

Lapikovs mira 1993. gadā 2. maijā, uzstājoties karavīru priekšā vienā no Piemaskavas karavīru nodaļām. Apglabāts Maskavā, Vagaņkovas kapsētā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]