Balalaika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Balalaika

Balalaika (krievu: балалайка) ir 18. gadsimtā radies krievu strinkšķināmais stīgu instruments. 19. gadsimta beigās instruments ticis pilnveidots — izgatavots no koka.[1]

Balalaikai ir nedaudz izliektas trīsstūra (18. un 19. gadsimtos arī ieapaļas) formas koka korpuss ar trim stīgām un garu grifs. Tās garums ir no 600—700 milimetriem (prīmas balalaika) līdz 1,7 metriem (kontrabasa balalaika). Pieci iedalījumi uz grifa atbilst diatoniskajai skaņurindai. Otrā un trešā stīga tiek skaņota unisonā, pirmā — kvartu augstāk. Izplatīts zemnieku vidū.[1]

Balalaika kopā ar ermoņikām ir kļuvusi par krievu tautas mūzikas instrumentu un ir viens no plašāk pazīstamajiem krievu mūzikas instrumentiem pasaulē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ludvigs Kārkliņš. Mūzikas leksikons. Rīga : Izdevniecība RaKa, 2006. 17. lpp. ISBN 9984-15-803-9.