Izmiras līcis
| Izmiras līcis | |
|---|---|
 | |
  Izmiras līcis |
|
| Atrodas |  Turcija
|
| Ietilpst | Egejas jūra |
| Koordinātas | 38°28′0″N 26°49′0″E / 38.46667°N 26.81667°EKoordinātas: 38°28′0″N 26°49′0″E / 38.46667°N 26.81667°E |
| Platība | 960 km2 |
| Lielākais garums | 64 km |
| Lielākais platums | 32 km |
| Lielākais dziļums | 100 m |
| Baseina valstis | Turcija
|
| Salas | Uzunada, Hekima |
| Apdz. vietas krastos | Izmira, Foča, Urla |
 Izmiras līcis Vikikrātuvē
| |
.jpg)
Izmiras līcis (turku: İzmir Körfezi), agrāk arī Smirnas līcis (grieķu: Κόλπος της Σμύρνης) ir līcis Egejas jūras austrumos starp Karaburunas pussalu un Fočas iļči Izmiras ilā, Turcijas rietumos.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līča garums ir 64 kilometri (40 jūdzes), platums — 32 kilometri (20 jūdzes), ar labām enkurvietām. Izmira, viena no nozīmīgākajām Turcijas ostas pilsētām, ieskauj līča galu.
Izmiras līča ziemeļu robeža ir definēta kā 13 jūras jūdžu gara līnija, kas stiepjas no Kanlikaja raga Karaburunas pussalā līdz Aslana ragam Fočā.[1] 30 km uz ziemeļiem no tās atrodas Lesbas sala. Līča virsma aizņem ir 960,4 km2, krasta līnijas garums ir 464 km.[2]
Uzunada, kas atrodas Izmiras līcī, ir Turcijas ceturtā lielākā sala. Citas līča salas ir Hekima sala, Fočas salas (Orakas sala, Fenerada, Indžirada, Metalikada), Čičeka salas (Jasidža sala, Pirnarli sala, Indžirli sala, Akča), Karantīnas sala, Jilana sala un Bijikada.
Līcī ietek septiņpadsmit upes, lielākās no tām ir Gediza un Melesa.[1] Gedizas delta ietilpst Rāmsaras mitraiņu sarakstā, tā atrodas līča ziemeļaustrumos.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmiras līcis izveidojās kā lūzums kvartāra ģeoloģiskajā periodā.[1] Urlas pussala un Uzunadas sala atdala kā atsevišķu līča dienvidrietumu daļu — Gilbahčes līci.
Līča ziemeļaustrumu piekraste ir Vidusjūras mūku roņu dzīves vieta. Tā sauktā "Izmiras putnu paradīze" līča ziemeļos un Čakalburnu lagūna dienvidos ir ūdensputnu ligzdošanas vietas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās atklātās apmetnes ap līci pārstāv neolīta laikmetu. Vispazīstamākā apdzīvotā vieta bija senā Smirna, kas tika izveidota mūsdienu Bairakli ilčē pie Izmiras 3300. gados pirms mūsu ēras.[1] Antīkajos laikos bijis zināms kā Hermeja līcis (grieķu: Ερμαϊκός κόλπος).[3] Timurs, kurš tur ieradās pēc uzvarētās Ankaras kaujas, 1402. gada decembrī sagrāba Smirnu, nonāvēja iedzīvotājus un nopostīja pili.[1] Pirmā pasaules kara laikā līcī notika jūras kaujas: starp Sandžakburnu pili un Urlu 1915. gada martā un ap Uzunadu 1916. gada maijā.[4]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmiras osta ir kravu un pasažieru osta, kas atrodas līča dienvidaustrumos. Konteineru pārvadājumu apjoma ziņā tā ir septītā lielākā valsts osta un kravas tonnāžas ziņā trīspadsmitā,
Līcī ir deviņas aktīvas pasažieru prāmju piestātnes. Projekts İZKARAY paredz nākotnē savienot abas līča puses ar tiltu, mākslīgu salu un tuneli.[5]
Kuģu vraki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmiras līcī ir aprakstītas piecas kuģu avārijas. 16,4 metru dziļumā pie Sandžakburnu pils atrodas divu kuģu vraki, no kuriem viens ir 118 metrus, bet otrs — 86 metrus garš, un kas viens otrā ietriecās 1957. gadā. Pie Gizelbahčes dziļumā atrodas vēl viens vraks 42 metru platumā, kas tika atklāts 2017. gada sākumā, domājams, ka tas ir 78 metrus garš kravas kuģis, kas nogrimis 1800. gadu beigās.[6] Tiek arī norādīts, ka Pirmā pasaules kara laikā līcī nogrima viens līdz četri kuģi.[4] Desmitiem dažādu laikmetu kuģu vraku pie Sandžakburnu pils tika izcelti no jūras 1967. gadā un turpmākajos gados.[7]
Piesārņojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laika posmā, kad ap līci dzīvoja 200 000 cilvēku, notekūdeņu novadīšana līcī neradīja acīmredzamas problēmas. Tomēr, kad iedzīvotāju skaits pārsniedza 500 000 un sākās industrializācija, atkritumu izmešana līcī radīja tādu piesārņojumu, ka tajā vairs nevarēja peldēties.[1] 20. gadsimta 90. gados iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,7 miljonus, un 1992. gadā İZSU sāka būvēt attīrīšanas un notekūdeņu sistēmu, ko nosauca par Lielā kanāla projektu. Sistēma strādāt sāka 2002. gada oktobrī un novērsa notekūdeņu novadīšanu līcī.[8] 2010. gadosa novērojams, ka līča piesārņojums mazinās.[1]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izmiras līcis.
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Tekeli, İlhan. "İzmirlilerin Denizle İlişkisini Güçlendirmekte Uygulanacak Tasarım Stratejisi"
- ↑ Güçlüsoy, Harun (March 2016). "İzmir Körfezi'nin Deniz ve Kıyı Koruma Alanları"
- ↑ Lydia // Реальный словарь классических древностей / авт.-сост. Ф. Любкер ; Под редакцией членов Общества классической филологии и педагогики Ф. Гельбке, Л. Георгиевского, Ф. Зелинского, В. Канского, М. Куторги и П. Никитина. — СПб., 1885.
- ↑ 4,0 4,1 "Körfezde 4 düşman batığı var". Yeni Asır. 24 September 2015.
- ↑ "5 milyarlık dev projede ilk adım". Yeni Asır. 20 September 2012.
- ↑ "İzmir Körfezi'nde batık gemi buldular". Hürriyet. 3 June 2017.
- ↑ Ürük, Yaşar. "Martı Sevdalısı Bergama Vapuru'nun 50. Yaşına Merhaba". izmirkitap.com.
- ↑ "İzmir Körfezi'nin kurtuluşu olan Büyük Kanal Projesi yüzde yüze ulaştı". Arkitera. 23 September 2002.
|