Izolēta valoda

Izolēta valoda ir dabiska valoda, kurai nav redzamu ģenealoģisku saikņu ar citām dzīvajām valodām, respektīvi, kurām nav kopēja zināma izcelsme ar kādu citu valodu. Tās būtībā veido valodu saimi, kas sastāv no vienas valodas. Zināmākie piemēri ir basku valoda, ainu valoda un korejiešu valoda, kaut arī katrā no šiem gadījumiem atsevišķi lingvisti apgalvo, ka ir atrodamas saiknes ar citām valodām.

Atsevišķos gadījumos kā izolētu saprot "relatīvi" izolētu valodu. Piemēram, albāņu, armēņu un grieķu valodas parasti sauc par "izolētajām indoeiropiešu valodām". Kaut arī tās ir daļa no indoeiropiešu valodu saimes, tās nepieder ne pie viena no atzītajiem atzariem (kā piemēram, baltu, ģermāņu u.c.). Šādas valodas parasti veido pašas savus atzarus. Bez šāda pārprotama konteksta, "izolēta" ir jāsaprot šā vārda absolūtajā nozīmē.

Dažas valodas ir kļuvušas par izolētām valodām laika gaitā, kad visas zināmās radniecīgās valodas ir mirušas. Piemēram, Brazīlijas pirahaņu valoda ir vienīgā izdzīvojusī muru valodu saimes valoda. Citas, kā piemēram, basku valoda, ir izolēta, cik vien tās eksistence ir dokumentēta. Reizēm ir vērojams arī pretējs process: kādreiz par izolētām atzītas valodas var tikt pārklasificētas par nelielām valodu saimēm. Tā notika ar japāņu valodu, kad daži dialekti, kā okinaviešu, tika atzīti par pilntiesīgām valodām un tika noformulēta japāņu valodu saime.

Izolētās valodas dažkārt tiek uzskatīts par neklasificētu valodu speciālo gadījumu. Tās ir situācijas, kad valodas piederību neizdodas klasificēt pat pēc padziļinātiem pētījumiem. Ja šādi pētījumi galu galā ir rezultatīvi, agrāk par izolētu uzskatīta valoda var tikt pieskaitīta kādai valodu saimei. Relatīvi nesen tas notika ar Ziemeļaustrālijas jaņuvu valodu, kura tika attiecināta uz pamaņunu valodu saimi.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izolēta valoda.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)