Jāks Joala

Vikipēdijas lapa
Jāks Joala
Jaak Joala
Galvenā informācija
Dzimis 1950. gada 26. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Viljandi, Igaunijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 2014. gada 25. septembrī (64 gadu vecumā)
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Žanri popmūzika
Nodarbošanās dziedātājs, instrumentālists
Instrumenti vokāls, flauta, basģitāra
Darbība ar Kristallid, Virmalised

Jāks Joala (igauņu: Jaak Joala; dzimis 1950. gada 26. jūnijā Viljandi; miris 2014. gada 25. septembrī Tallinā) bija igauņu dziedātājs, mūziķis un divu grupu — Kristallid un Virmalised dalībnieks. Viņš sāka kā flautists, vēlāk pievienoja dziedāšanu un basģitāru.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāks Joala ir dzimis Viljandi, Igaunijā un uzaudzis Tallinā. Viņa māte Helgi Ridamē bija mūzikas skolotāja dažādās Tallinas skolās. Viņa tēvs bija Arno Joala bija mūziķis un vēlāk arī pazīstams dziednieks. Kad Jākam palika septiņi gadi, viņš sāka apmeklēt klavierspēles un pusaudža gados arī flautas spēles nodarbības.[1]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki mūzikas vēsturnieki Joalu uzskata par mūzikas leģendu.[2]

Savu muzikālo karjeru viņš sāka 1966. gadā bītgrupā Kristallid (latviešu: Kristāli) kā flautists, pēc tam kā dziedātājs un basists. 1968. gadā viņš bija basģitārists un solists populārajā grupā Virmalised (latviešu: Ziemeļblāzma). Kopā ar Virmalised viņš dziedāja vairākas Toivo Kurmeta dziesmas: Ainult sul (Tikai tev ir), Ma ei tea, miks (Es nezinu, kāpēc), Naer (Smiekli), Taas on päev (Vēlreiz diena) un Üksinda (Viens pats). Joala iepazīstināja igauņu un padomju publiku ar rietumu rokmūziku, dziedot savā dzimtajā valodā.[3]

Joala, uzstājoties Tallinā 1974. gadā

1980. gados viņš izpelnījās iesauku "Kremļa lakstīgala", jo bieži koncertēja un ierakstīja Krievijā, un liela daļa viņa repertuāra, kas sastāvēja no tādu izcilu komponistu kā Raimonda Paula, Dāvida Tuhmanova un Aleksandra Zacepina dziesmām, tolaik tika dziedāta krievu valodā.[4]

Joalas grupas biedrs Pāps Kelars stāstīja, ka galu galā Joalam apnika uzstāties, sakot, ka uzstāšanos pieprasījusi padomju izklaides aģentūra Goskocsert. Kelars norādīja, ka Joalam nebija lielas izvēles, uzstāties vai nē.[5]

Vēlākā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņdesmitajos gados Joalas kā dziedātāja pazīstamākie projekti bija kopā ar Kollane Allveelaev G (latviešu: Dzeltenā zemūdene G). Grupas sastāvā bija Ivo Linna, Karls Madiss, Mēlis Punders un citi. 1990. gadu vidū viņš uzstājās kopīgos koncertos ar Ivo Linnu un Tenisu Megi. Koncerttūrei neformāli tika dota iesauka Trīs tenoru tūre. Pēc 1990. gadiem Joala veltīja savu laiku mācīšanai, producēšanai un TV/radio raidījumu vadīšanai. Savas dzīves pēdējos desmit gados viņš dzīvoja noslēgtu dzīvi.[1]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš nomira 2014. gada 25. septembrī. Viņš tika apbedīts Tallinas Meža kapos.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada decembrī pēc bezpeļņas organizācijas "Meie Viljandi" ierosinājuma viņa dzimtajā pilsētā Viljandi tika uzstādīts piemineklis, ko veidojis tēlnieks Mati Karmins. Tas izpelnījās neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi un viņa atraitnes kritiku, tāpēc 2022. gada jūlijā tika noņemts un nodots Igaunijas Nacionālā muzeja krātuvē Tartu.[6]

Atzinības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Яак Йоала: Больше не пою Лаванду
  2. «Reet Linna Joalast: väliselt ligipääsmatu, aga tegelikult soe ja sõbralik». Elu24 (igauņu). 2014. gada 26. septembris. Skatīts: 2014. gada 28. septembris.
  3. Suri Jaak Joala. Õhtuleht
  4. «Vahur Kersna: ei ole olemas nii kõrget ausammast, kui Jaak Joala vääriks». Delfi Publik (igauņu) (AS Delfi). 2014. gada 26. septembris. Skatīts: 2018. gada 26. februāris.
  5. «Jaak Joala bändikaaslane: Eestis asuti teda taga nõudma siis, kui teda enam polnud…». Defi Publik (igauņu) (Estonia : AS Delfi). 2014. gada 27. septembris. Skatīts: 2018. gada 26. februāris.
  6. «Pretrunīgi vērtētais piemineklis igauņu dziedātajam Jākam Joalam noglabāts muzeja krātuvē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-08.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]