Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes (vācu: Johannes von Vechten, latīņu: Iohannes à Vechta) bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294. Viņa valdīšanas laikā tika pabeigta mūsdienu Latvijas teritorijas iekarošana, bet sākās kari ar Livonijas ordeni par dominanci Rīgas arhidiecēzes un visā Rīgas baznīcas provinces teritorijā.
Dzimis Fehtē pie Oldenburgas, Ziemeļvācijā. Pēc pārcelšanās uz Livoniju kļuva par Rīgas doma prāvestu. 1269. gadā nonāca konfliktā ar Livonijas ordeni, kas viņu turēja gūstā Siguldas pilī. 1278. gadā Rīgas arhibīskaps Johans I fon Lūne viņu iecēla par Ermlandes bīskapu Prūsijā, tomēr pāvests pēc Vācu ordeņa protesta viņu neapstiprināja amatā.1286. gadā, pretēji Rīgas domkapitula vēlēšanām, pāvests viņu apstiprināja par Rigas arhibīskapu. 1292. gadā viņš nonāca konfliktā ar saviem vasaļiem, kas viņu sagūstīja Kokneses pilī, tomēr šoreiz viņu atbrīvoja Livonijas ordeņa brāļi.
1293. gadā viņš Atzeles zemē uz ezera salas (tagad- Viļaka) uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par Marienhauzu ("Marijas māju"). Miris Livonijā pēc 1294. gada 5. februāra.
"Bruno, 20. Vācu ordeņa mestris, sāka valdīt 1296.g. Viņa laikā izcēlās liels kaŗš starp ordeni un trešo Rīgas virsbiskapu Jāni Fechti un visu kapiteli. Minētais biskaps un visa biskapija sabiedrojās ar leišiem un citiem nekristīgiem pret Vācu ordeni un ataicināja viņus savā zemē. Mestris Bruno ar ordeņbrāļiem bija spiests arī rīkoties uz kaŗu. Abi kaŗaspēki satikās pie Turaidas. Biskapa kaŗaspēks kopā ar nekristīgiem leišiem uzvarēja, Kaujā krita mestris Bruno un 60 ordeņbrāļu. Biskapa ļaudis un Rīgas pilsoņi tapa ļoti pārdroši un aplenca ordeņa pili Ādažus, bet tika atsisti. Šeit galu dabūja ap 400 rīdzinieku: daudzus nosita un daudzi noslīka. Tas bija 1298. gadā".
