Jānis Krodznieks
| ||||||||||
| ||||||||||
Jānis Krodznieks (dzimis 1851. gada 10. aprīlī, miris 1924. gada 1. oktobrī), īstajā vārdā Jānis Krīgers, bija latviešu vēsturnieks. Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu vēsturnieks[1] un latviešu historiogrāfijas pamatlicējs. Darbojies jaunlatviešu kustībā.[2]
Drēbnieka dēls.[1] Mācījies Valmieras elementārskolā, Valmieras apriņķa skolā, Rīgas guberņas ģimnāzijā. 1878. gadā absolvējis Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.[3] Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Rēvelē (1879—1885, 1918) un Maskavā (1885—1918).[2]
1919. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā. Līdz 1924. gadam vadījis Valsts vēsturisko arhīvu. 1920. gadā sācis docēt Latvijas Universitātē, no 1924. gada — Latvijas Universitātes goda doktors. 1922. gadā dibinājis Latviešu senatnes pētītāju biedrību, arī vadījis to.[2]
Ap 60 zinātnisku darbu autors.[2] Nozīmīgākais darbs ir par Vidzemes 1841. gada zemnieku nemieriem.[1][4]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 «Krodznieks (Krīgers) Jānis». historia.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 17. janvārī.
- 1 2 3 4 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 522. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 466.—18 469. sleja.
- ↑ «Krodznieks, Jānis». Valmieras integrētā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. augustā. Skatīts: 2016. gada 17. janvārī.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|