Jānis Krodznieks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Krodznieks
Personīgā informācija
Dzimis 1851. gada 10. aprīlī
Jeru pagasts
Miris 1924. gada 1. oktobrī (73 gadi)
Rīga
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Vēsture
Alma mater Maskavas Universitāte

Jānis Krodznieks (dzimis 1851. gada 10. aprīlī, miris 1924. gada 1. oktobrī), īstajā vārdā Jānis Krīgers, bija latviešu vēsturnieks. Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu vēsturnieks[1] un latviešu historiogrāfijas pamatlicējs. Darbojies jaunlatviešu kustībā.[2]

Drēbnieka dēls.[1] Mācījies Valmieras elementārskolā, Valmieras apriņķa skolā, Rīgas guberņas ģimnāzijā. 1878. gadā absolvējis Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.[3] Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Rēvelē (1879—1885, 1918) un Maskavā (1885—1918).[2]

1919. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā. Līdz 1924. gadam vadījis Valsts vēsturisko arhīvu. 1920. gadā sācis docēt Latvijas Universitātē, no 1924. gada — Latvijas Universitātes goda doktors. 1922. gadā dibinājis Latviešu senatnes pētītāju biedrību, arī vadījis to.[2]

Ap 60 zinātnisku darbu autors.[2] Nozīmīgākais darbs ir par Vidzemes 1841. gada zemnieku nemieriem.[1][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Krodznieks (Krīgers) Jānis». historia.lv. Skatīts: 2016. gada 17. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 522. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 466.—18 469. sleja.
  4. «Krodznieks, Jānis». Valmieras integrētā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 17. janvārī.