Kartupeļu dumpis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jaunbebru kartupeļu dumpja piemiņas vieta — Sarkanais šķūnis

Kartupeļu dumpis (krievu: Картофельный бунт) bija klaušu laiku latviešu zemnieku nemieri, kas norisinājās 1841. gadā Jaunbebru muižā (mūsdienu Bebru pagasts).[1]

19. gadsimta 40. gados Vidzemē, cerot rast imperatora Nikolaja I un pareizticīgās baznīcas atbalstu, zemnieki no luterticības pārgāja pareizticībā. 1841. gadā zemnieki masveidā devās uz Rīgu, lai iegūtu atļaujas izceļot uz Dienvidkrieviju un tur tiktu pie zemes. Vidzemes guberņas varas iestādes zemniekus arestēja, nopēra un sūtīja atpakaļ, tomēr nemierus apturēt neizdevās.

Nemieru likvidēšanai Vidzemes apriņķus apceļoja zemes tiesneši apbruņotu karavīru pavadībā. 1841. gada 8. septembrī Jaunbebru muižā karaspēka daļai izcēlās konflikts ar zemniekiem, kas bija sapulcināti, lai novāktu kartupeļus. Sadursmē zemnieki smagi ievainoja kara tiesas komisāru Helmani, bet karavīri atkāpās Jaunbebru muižā. Vidzemes ģenerālgubernators Kārlis Magnuss fon der Pālens dumpja apspiešanai norīkoja karaspēku. Oktobra sākumā dumpis tika likvidēts. 108 zemniekus notiesāja (to starpā arī vienu sievieti), piespriežot smagus miesas sodus un pēc tam izsūtīšanu uz Sibīriju vai nodošanu zaldātos. Eksekūcijas izpildīja 1841. gada 4. decembrī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2001. 110. lpp. ISBN 9984-00-412-0.