Aleksandrs Bieziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Bieziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 31. augustā
Patkules pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada 18. maijā (77 gadi)
Rīga, LPSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte, Rīgas Medicīnas institūts
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji Jēkabs Alksnis

Aleksandrs Bieziņš (1897-1975) bija latviešu bērnu ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1897. gada 31. augustā Cēsu apriņķa Patkules pagasta "Dilmaņos" zemnieka Pētera Bieziņa ģimenē. Medicīnas studijas sāka 1917. gadā Tērbatas Universitātē, pēc tam turpināja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, kuru beidza 1923. gadā.

Strādāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcā, no 1931. gada bija Latvijas Universitātes privātdocents, no 1940. gada LVU docents, no 1946. gada LVU, no 1950. gada RMI profesors un operatīvās ķirurģijas katedras vadītājs.

Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktora vietnieks (1960–1965). Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais bērnu ķirurgs.

A. Bieziņš miris 1975. gada 18. maijā Rīgā un apglabāts Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1966. gadā pabeidza rakstīt monogrāfiju "Bērnu barības vada ķīmiskie apdegumi", kuru izdeva gan Maskavā, gan Berlīnē. A. Bieziņš sarakstījis vairāk nekā 130 zinātnisku darbu, galvenokārt bērnu ķirurģijā, ortopēdijā, traumatoloģijā un operatīvajā ķirurģijā. Viņš bija viens no ārstnieciskās fizkultūras pamatlicējiem Latvijā, bērnu ķirurģijas – ortopēdijas skolas izveidotājs LPSR. Bieziņam ir sevišķi nopelni bērnu ķermeņa deformāciju (pēdu, gūžas locītavu, mugurkaula, u.c.) ķirurģisko ārstēšanas metožu attīstībā. Izstrādājis oriģinālas operāciju metodes aukslēju šķeltņu un barības vada plastikai.

Apbalvojumi un piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnieks (1957)
  • Zelta skalpelis (1972), Latvijas ķirurgu zinātniskās biedrības un Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās biedrības augstākā atzinības zīme.
  • Latvijas PSR Valsts prēmija par plaušu slimību ķirurģisko ārstēšanu (1974).
  • Bieziņa vārdā nosaukta Aleksandra Bieziņa iela Rīgā, Zolitūdē.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]