Jāns Korts
| ||||||||||
Jāns Korts (igauņu: Jaan Koort; dzimis 1883. gada 6. novembrī Eksi pagastā, Tartu apriņķī, miris 1935. gada 14. oktobrī, Maskavā, PSRS[1]), bija igauņu tēlnieks, gleznotājs un keramiķis, viens no 20. gadsimta nacionālās igauņu mākslas skolas dibinātājiem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1896. līdz 1900. gadam Jāns Korts mācījās Tartu ģimnāzijā, 1901. gadā Vācijas Amatnieku biedrības kursos.
No 1902. līdz 1905. gadam viņš studēja Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Sanktpēterburgā, bet bija spiests to pamest, jo piedalījās 1905. gada revolucionārajos notikumos.
No 1905. līdz 1908. gadam viņš mācījās Parīzē, kur studēja tēlniecību Parīzes Tēlotājas mākslas skolā (École des Beaux-Arts) un vairākās privātās darbnīcās. Parīzē dzīvoja līdz 1915. gadam.
No 1915. līdz 1916. gadam Jāns Korts strādāja Maskavā, bet 1916. gadā pārcēlās uz Tartu, kur kopā ar Konradu Megi, Nikolaju Trīku un Kristjanu Raudu aktīvi iesaistījās vietējā mākslinieciskajā dzīvē. Viņš dzīvoja Lai ielā 35 (ēku, kurā viņš mitinājās, rotā bareljefs).
No 1923. gada viņš dzīvoja un strādāja Tallinā, starp tā laika zināmākajiem darbiem ir skulpturālie gaismekļi pie administratīvās ēkas Tallinas Brīvības laukumā (Vabaduse väljak; tagad tur atrodas Tallinas pašvaldība), stirnas skulptūra Tallinas Kazu dārzā (Kitseaed, 1930).
No 1934. gada Jāns Korts strādāja PSRS, kur pārcēlās ar visu ģimeni. Bija Gžeļas keramikas rūpnīcas tehniskais direktors.[2]
Jāns Korts nomira 51 gada vecumā 1935. gada 14. oktobrī Maskavā no pneimonijas. Apbedīts Tallinā Rahumē kapsētā. Māksliniekam par godu viņa vārdā nosauktas ielas Tartu un Tallinā.
Agrīnajā daiļrades periodā vērojama simbolisma ietekme. 1910. - 1920. gados viņš radījis vairākus portretus un tipoloģiskus igauņu zemnieku attēlojumus.
Viņš ir autors obeliskam uz Jūlija Kuperjanova kapa (1925., Tartu Rādi kapsēta).
1923. gadā Raplā tika uzstādīts Pirmajā pasaules karā un Igaunijas brīvības cīņās kritušo Raplas novada iedzīvotāju piemiņai veltīts Jāna Korta veidots piemineklis no Sāremā dolomīta, diemžēl tas nav saglabājies.[3]
Jāna Korta darbi, tostarp bērnu galvu attēlojumi atrodas daudzos Igaunijas muzejos.[4] Korta daiļradē centrālo vietu ieņem igauņu zemnieku portreti.
Kortam bija nozīmīga loma arī Igaunijas mākslinieciskās keramikas attīstībā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Jaan Koort». geni_family_tree (en-US). Skatīts: 2018-10-28.
- ↑ «Творчество Яана Коорта». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-28. Skatīts: 2012-02-15.
- ↑ «Raplas Brīvības cīņu piemiņas memoriāls, Igaunija». Visitestonia.com (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-08. Skatīts: 2018-10-28.
- ↑ «Classics of the Modernist Era. Jaan Koort — Kumu Art Museum». kumu.ekm.ee (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-18. Skatīts: 2018-10-28.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mida tõi Koort meie skulptuuri? Arhivēts 2020. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
|