Kristjans Rauds
| Kristjans Rauds | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1865. gada 22. oktobrī Kirikū ciems, Valkas apriņķis, Livonijas guberņa, Krievijas impērija |
| Miris |
1943. gada 19. maijā (77 gadu vecumā) Rēvele, Ostlande |
| Tautība | igaunis |
| Mākslas virziens | romantisms, simbolisms, reālisms, neoreālisms |
Kristjans Rauds (igauņu: Kristjan Raud; dzimis 1865. gada 22. oktobrī Kirikū ciemā (Kirikuküla) Valkas apriņķī, Livonijas guberņā, Krievijas impērijā, miris 1943. gada 19. maijā Rēvelē, Ostlandē[1], bija igauņu mākslinieks, viens no Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājiem.
Bērnība un jaunības gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kristjans Rauds dzimis 1865. gada 22. oktobrī Viru-Jāgupi (Viru-Jaagupi) draudzes Kirikū ciematā. Viņam bija dvīņubrālis Pauls, kurš vēlāk arī kļuva par mākslinieku. Abi brāļi bērnību un jaunību pavadīja Merikillas ciemā (Meriküla), kur viņu tēvs Jāns Rauds strādāja par lauku skolotāju. Viņš nomira agri.
Deviņu gadu vecumā Kristjans iestājās ciema skolā, vēlāk mācījās draudzes skolā un Rakveres novada skolā. Apmācība tajās notika vācu valodā. Tālāku izglītību Rauds turpināja Tartu: vispirms reālskolā, pēc tam skolotāju seminārā, kurā tika sagatavoti lauku skolu skolotāji. Pēc semināra studiju beigšanas Kristjans Rauds kādu laiku strādāja par skolotāju Tartu skolā. 1892. gadā viņš devās uz Sanktpēterburgu.
Kļūšana par mākslinieku
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas galvaspilsētā jauno mākslinieku pamanīja slavens meistars, igauņu glezniecības dibinātājs Johans Kēlers, kurš viņam ieteica iestāties Repina institūtā. Četrus gadus vēlāk, beidzot akadēmiju, Kristjans pameta Sanktpēterburgu un devās uz Vāciju, kur dzīvoja un mācījās vispirms Diseldorfas Mākslas akadēmijā, vēlāk Minhenē uzlabojot savas prasmes.
Atgriezies Tartu, viņš noorganizēja radošu studiju jauniešiem. Šajā periodā viņš aktīvi gleznoja, rakstīja rakstus, apvienojot to ar pasniedzēja darbu studijā un ģimnāzijā. Mākslinieks bija viens no Igaunijas Nacionālā muzeja izveides iniciatoriem Tartu. 1910. gadā tika publicēts igauņu dzejnieka Juhana Līva dzejoļu krājums, kuru bija ilustrējis Kristjans Rauds.
1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, mākslinieks pārcēlās pie brāļa uz Tallinu, kur viņš strādāja par skolotāju un turpināja gleznot.
Igaunijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc 1917, gada revolūcijas viņš palika Igaunijā. 1919. gadā viņš tika ievēlēts par Igaunijas Muzeju biedrības priekšsēdētāju un vēlāk kļuva par tās goda locekli. Viņš kļuva arī par mākslinieku savienības goda locekli.
1935. gadā Igaunijas literārā biedrība organizēja eposa "Kalevipoegs" izdevuma publikāciju, kuru ilustrēt bija uzdots Kristjanam Raudam.[2] Darbs pie "Kalevipoega" ilustrēšanas kļuva par mākslinieka darba virsotni.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kristjans Rauds nodarbojās ar glezniecību līdz savai nāvei, gleznojot pat slimnīcā. Viņš nomira 1943. gada 13. maijā vācu okupētajā Tallinā.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1968. gadā Tallinā Kristjanam Raudam Hirves parkā tika atklāts piemineklis.[3] Līdz 2011. gada 1. janvārim, kad Igaunija mainīja valūtu no kronas uz eiro, mākslinieka portrets bija uz Igaunijas kronas naudaszīmes.
2008. gada 31. martā, pēc divdesmit četriem darbības gadiem, tika slēgta Igaunijas mākslas muzeja filiāle, Kristjana Rauda māja- muzejs Nemmē.
1973. gadā Igaunijas PSR tika izveidota Kristjana Rauda balva, tā tiek piešķirta vēl joprojām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kristjan Raud - Europeana kolekcijas». Europeana kolekcijas (latviešu). Skatīts: 2018-10-23.
- ↑ «Simbolisms Baltijas mākslā: Kristjans Rauds un viņa «Atpūta ceļā (Bēgšana uz Ēģipti)»» (latviešu). Skatīts: 2018-10-23.
- ↑ «Kristjan Raud - Hirvepark, Tallinn, Estonia - Citizen Memorials on Waymarking.com». www.waymarking.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristjans Rauds.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Кристьян Рауд — художник самобытного таланта
- Tribute to Kristjan Raud
|