Jēkabs Belzēns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jēkabs Belzēns
Jēkabs Belzēns pirms 1914.jpg
Portrets pirms 1914. gada
Dzimis 1870. gada 18. septembrī
Patkina, Vladimiras guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1937. gada 12. septembrī)
Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Nozares glezniecība

Jēkabs Belzēns (1870—1937) bija latviešu izcelsmes gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1905—1917).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1870. gada 18. (6. pēc VS) septembrī Vladimiras guberņas Patkinas (Паткино) ciemā Krievijā latviešu pavāra Jēkaba Belzēna (Jakob Belsen, Яков Бельзен) un viņa sievas Ērikas Magdalēnas, dzimušas Jansones, ģimenē. Viņa tēvs bija kņaza Borisa Ščerbatova pavārs. Mācījās Pēterburgas Reformātu draudžu ģimnāzijā (1880—1888), vasaras pavadīja Ternu muižā Harkovas guberņā. Studēja Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1888—1890), tad Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1890—1894), ko beidza ar III šķiras mākslinieka grādu par diplomdarbu “Spoki”. Strādāja Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolā (1895—1902), Aleksandra licejā (1898/1899—1902?), Civilo inženieru institūtā (1899—1917), bet no 1905. līdz 1917. gadam arī Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā par zīmēšanas un gleznošanas priekšmetu pasniedzēju. Piedalījās Neatkarīgo mākslinieku biedrības, Pēterburgas mākslinieku biedrības, Krievu akvarelistu biedrības izstādēs, kā arī latviešu mākslinieku darbu izstādēs Rīgā (1910, ar 10 darbiem), Pēterburgā (1915, ar 5 darbiem) un Maskavā (1916, ar 27 darbiem).

Pēc Bresļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada septembrī Belzēns ar piederīgajiem ieradās Rīgā, bet lielinieku laikus pavadīja pie radiniekiem Igaunijas pierobežā pārdesmit kilometrus no Ainažiem. 1919. gada jūlijā viņš pārcēlās uz dzīvi Berlīnē, kur darbojās Devriena grāmatu apgādniecībā. 1921. gadā viņš iestājās Berlīnes grafiķu brīvajā apvienībā (Freie Vereinigung der Graphiker zu Berlin) un 1926.—1930. gadā šīs organizācijas sastāvā piedalījās Lielajās Berlīnes mākslas izstādēs.

Pēc Hitlera nākšanas pie varas Belzēns 1936. gada septembrī pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā, kur mira no triekas 1937. gada 12. septembrī.[1]

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Belzēns strādāja mitoloģijas, sadzīves žanra, portreta, ainavu glezniecībā, bijis labs kolorists. Pirmajā Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādē 1910. gadā viņš izstādīja darbus eļļā un akvarelī. To vidū bija portreti, ainavas, kā arī žanra ainas. Nākamajās latviešu izstādēs viņš eksponē gan studijas, gan gleznas. Gleznieciski Belzēns visvairāk pieslējies impresionismam. Gan motīvu, gan noskaņas ziņā mākslinieka daiļradē vērojamas romantiskas tendences.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jēkaba Belzēna odiseja. 1870—1937. Kristiāna Ābele. Mākslas Vēsture un Teorija, 2007, Nr. 9, 5.—26. lpp.