Repina institūts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķeizariskās mākslas akadēmijas ēka (būvēta 1764—1789), skats no Ņevas pretējā krasta.

Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais I. Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts (krievu: Санкт-Петербу́ргский ордена Трудово́го Кра́сного Зна́мени госуда́рственный академи́ческий институ́т жи́вописи, скульпту́ры и архитекту́ры и́мени И. Е. Ре́пина), saīsināti Repina institūts (Институт имени Репина) atrodas Sanktpēterburgā, Ņevas upes krastā.

Tā sākotnējais nosaukums bija Ķeizariskā Mākslas akadēmija (Императорская Академия художеств), pazīstama arī kā Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija. Akadēmijas ēka ir celta no 1764. līdz 1789. gadam. Akadēmija bija lielākā mākslas institūcija Krievijas impērijā.

Akadēmijas rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķeizariskās Mākslas akadēmijas inaugurācija 1765. gada 7. jūlijā ar ķeizarienes Katrīnas II piedalīšanos (V. Jakobi glezna, 1889).

Domu par akadēmiju, pēc franču parauga, kurā varētu apgūt mākslu, jau tika lolojis Krievijas impērijas ķeizars Pēteris Lielais. Gadu pirms viņa nāves viņš izdeva dekrētu "Par akadēmiju, kurā var studēt zinātni, valodas un cēlo mākslu." Šī iniciatīva pēc imperatora nāves tika īstenota, kā Zinātņu akadēmijas mākslas nodaļa, un 18. gadsimta vidū akadēmija pilnīgi pārtapa par gravīru — gleznošanas skolu.

Akadēmijas prezidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ivans Šuvalovs (Шувалов, Иван Иванович, 1757—1763), dibinātājs un galvenais direktors
  • Ivans Beckojs (Бецкой, Иван Иванович, 1764—1794)
  • Aleksejs Musins-Puškins (Мусин-Пушкин, Алексей Иванович, 1795—1797)
  • Ogists Šuazels-Gufjē (Marie-Gabriel-Florent-Auguste de Choiseul-Gouffier, 1797—1800)
  • Aleksandrs Stroganovs (Строганов, Александр Сергеевич, 1800—1811)
  • Pjotrs Čekaļevskis (Чекалевский, Пётр Петрович, 1811—1817), viceprezidents, faktiskais vadītājs
  • Aleksejs Oļeņins (Оленин, Алексей Николаевич, 1817—1843)
  • Leihtenbergas hercogs Maksimiliāns (Maximilian Joseph Eugène Auguste Napoléon de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg; Максимилиан Лейхтенбергский, 1843—1852), Krievijas ķeizara Nikolaja I znots
  • Marija Romanova (великая княгиня Мария Николаевна, 1852—1876), lielkņaze, Nikolaja I meita, Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna atraitne
  • Vladimirs Romanovs (великий князь Владимир Александрович, 1876—1909), lielkņazs, ķeizara Aleksandra III brālis
  • Meklenburgas-Šverīnes hercogiene Marija (Marie Alexandrine Elisabeth Eleonore von Mecklenburg-Schwerin; великая княгиня Мария Павловна Мекленбург-Шверинская, 1909—1917), lielkņaza Vladimira Romanova atraitne

Fakultātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glezniecības — šajā fakultātē darbojas personīgās drabnīcas vairākās nozarēs: molberta glezniecība, monumentālā, baznīcuvēsturiskā, teatrāli dekoratīvā, restaurācijas.

Grafikas — šajā fakultātē darbojas grāmatu un molberta grafikas darbnīcas.

Tēlniecības — šajā fakultātē darbojas skulptūru restaurācijas, molberta tēlniecības darbnīcas.

Arhitektūras — šajā fakultātē nodarbības notiek personīgjās darbnīcās.

Vēstures — šajā fakultātē ir klātienes apmācība (4 gadi) un neklātienes (5 gadi).