Insults

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Trieka)
Jump to navigation Jump to search
Smadzeņu trieka (smadzeņu infarkts) iekšējās miega artērijas trombotiska nosprostojuma dēļ.

Insults (latīņu: insultus) jeb smadzeņu trieka (latīņu: apoplexia cerebri) ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs sauc par cerebrālo insultu, bet muguras smadzenēs — par spinālo insultu. Insultu visbiežāk izraisa asinsvadu slimībasateroskleroze, hipertoniskā slimība, vaskulīts, asinsvadu attīstības anomālijas u.c.

Biežākais cēlonis ir smadzeņu infarkts, kad kādā no smadzeņu asinsvadiem nosprostojuma dēļ pēkšņi pārtrūkst asinsapgāde, retāk smadzeņu asinsizplūdums jeb "hemorāģiskais insults" asinsvadu anomāliju un augsta asinsspiediena dēļ.

Etioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aterosklerozes perēkļi rodas galvenokārt lielajos smadzeņu asinsvados — iekšējās miega artērijās un mugurkaula artērijās. Šie perēkļi pakāpeniski palielinās, sašaurina asinsvadu un traucē tā sienas barošanos. Tāpēc veidojas trombi, kuri nosprosto asinsvadu. Insultu var izraisīt arī embols — patoloģiska daļiņa, kas iekļuvusi smadzeņu asinsvados no cita orgāna (piemēram, no sirds). Ja asinsapgādes traucējumu smadzenēs nekompensē citi asinsvadi, tad smadzeņu viela atmirst ("atmiekšķējas") — rodas išēmisks insults. Ja ir pietiekama kolaterālā asinsapgāde (izslēdzoties vienam vai diviem lielajiem asinsvadiem, asinsapgāde notiek pa citiem asinsvadiem), smadzeņu vielas bojājumi ir mazāki, kaut arī asinsvads ir nosprostots. Šādos gadījumos insulta pazīmes izzūd diennakts laikā, un to dēvē par "pārejošiem smadzeņu asinsrites traucējumiem". Turpretī smadzeņu infarkta gadījumā smadzeņu bojājuma pazīmes ir ilgstošas.

Patoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smadzeņu infarkta jeb išēmiska insulta rašanos veicina sirds mazspēja, asinsspiediena krišanās un daudzas sarežģītas funkcionālas un bioķīmiskas pārmaiņas (asinsvadu atslābums, spazmas, asins bioķīmiskas pārmaiņas u.c.). Tas var veidoties dažādi — pēkšņi, vairāku stundu, vai dienu laikā. Samaņas traucējums išēmiska insulta laikā parasti maz izteikts, tomēr plašs smadzeņu infarkts var izraisīt bezsamaņu, elpošanas un sirdsdarbības traucējumus. Išēmiska insulta priekšvēstneši var būt galvassāpes, reibonis, vemšana, rīšanas traucējumi, pārejošs nespēks, ekstremitāšu notirpšana, redzes un runas traucējumi. Miegā vai atpūtas laikā, kad pazeminās asinsspiediens, rodas smadzeņu bojājums, kura biežākais simptoms ir paralīze un ādas jušanas traucējumi ķermeņa vienā pusē. Ja bojājums radies smadzeņu kreisajā puslodē, rodas arī runas traucējumi, bet, ja abās puslodēs vai stumbrā — rīšanas un runas traucējumi. Smadzenīšu bojājums rada līdzsvara traucējumus, kustību neprecizitāti, grīļošanos stāvot un ejot.

Hemorāģisks insults sevišķi bieži ir komplikācija arteriālajai hipertensijai vai aterosklerozei ar augstu asinsspiedienu. Hipertoniskās slimības gadījumā pārmainās galvenokārt smadzeņu vidējās un sīkās artērijas. To sienas kļūst caurlaidīgākas, asinis iekļūst sienās, sienas sabiezē, un līdz ar to asinsvads sašaurinās. Apkārtējā smadzeņu vielā izveidojas atmiekšķējums. Asinsvadu sienas bieži maisveidīgi paplašinās, un izveidojas aneirisma. Paaugstinoties asinsspiedienam, asinsvada siena var plīst un asinis izplūst smadzeņu vielā, dobumos vai apvalkos. Hemorāģisks insults visbiežāk rodas fiziskas vai garīgas piepūles laikā, kad paaugstinās asinsspiediens.

Klīniskā aina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slimniekam ir galvassāpes, reibonis, vemšana, bieži bezsamaņa. Traucēta rīšana, elpošana, sirdsdarbība, var būt urīna aizture vai nesaturēšana. Nākamajās dienās paaugstinās t°, var būt vispārēji vai vietēji krampji. Bezsamaņa ilgst no dažām stundām līdz 2—3 dienām.

Ja slimnieka stāvoklis uzlabojas, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi pamazām izzūd. Slimnieks sāk reaģēt uz apkārtni, atver acis, izpilda vienkāršus norādījumus, atbild uz jautājumiem, var norīt šķidru barību. Slimniekam ir paralīze un jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, šķība seja.

Ļoti smags stāvoklis rodas pēc asinsizplūduma smadzeņu stumbrā.

Ja asinis izplūst smadzeņu apvalkos, rodas t.s. subarahnoidālais asinsizplūdums. Visbiežāk tas notiek, ja plīst smadzeņu pamatnes artēriju patoloģisks paplašinājums (aneirisma), bet var rasties arī hipertoniskās slimības, vaskulīta, galvas traumu u.c. slimību gadījumā.

Subarahnoidālais asinsizplūdums sākas pēkšņi ar galvassāpēm un atkārtotu vemšanu, dažreiz ir samaņas traucējumi. Nākamajās dienās rodas kakla muskuļu un kāju saliecēju muskuļu stīvums, paaugstinās temperatūra.

Spinālā insulta biežākais cēlonis ir patoloģiskas pārmaiņas aortā, mugurkaula un muguras smadzeņu artērijās, kā arī mugurkaula slimības, it īpaši deformējoši distrofiski procesi. Pēkšņi vai pakāpeniski rodas locekļu paralīze, jušanas traucējumi, urīna aizture vai nesaturēšana.

Ātrais insulta tests[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja ir aizdomas par insultu, jāveic ātrais insulta tests, izmantojot mnemonisku likumu "ĀTRI":

  • Āatsmaidi — jānovērtē, vai, cilvēkam smaidot, nav vienā pusē uz leju noslīdējis mutes vai acs kaktiņš;
  • Tturi — jānovērtē, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un noturēt gaisā abas rokas;
  • Rrunā — jānovērtē, vai cilvēks spēj sakarīgi pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu;
  • Iizsauc — ja ir kaut viens no šiem simptomiem, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa telefonu 113.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visos insulta gadījumos slimniekam nepieciešams miers. Akūta insulta gadījumā slimniekam specializēta palīdzība jāsaņem 1 līdz 1,5 stundu laikā — tad mirstošās smadzeņu šūnas vēl ir iespējams izglābt. Uzsākot trombu šķīdināšanu 90 minūtes pēc insulta, labs iznākums sagaidāms vienam no četriem pacientiem, 270 minūtes pēc insulta – tikai vienam no 14.[1]

Ja insults noticis uz ielas, sabiedriskās telpās vai mājās, slimnieks ar medicīnisko transportu pēc iespējas ātrāk jānogādā slimnīcā.

Profilakse[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profilakses pamatā ir pasākumi pret slimībām, kas izraisa smadzeņu asinsrites traucējumus, — aterosklerozi, hipertonisko slimību, vaskulītu. Pasākumi iekļauj veselīgu dzīvesveidu un pareizu uzturu.

Stāvoklis Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc OECD datiem, mirstība no insulta Latvijā ir 203 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju gadā, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, kur vidējā mirstība ir 64 nāves uz 100 000 iedzīvotāju. Igaunijā šis skaitlis ir 56. Katru gadu šādu slimnieku Latvijā ir 7000-8000.[1][2]

Latvijas PSR pastāvēšanas laikā tika organizētas t.s. insulta brigādes pacientu ātrai pārvešanai uz slimnīcām.[3] Tagad insulta pacientus Latvijā ārstē 9 speciālās insulta vienībās: Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (darbojas kopš 2009. gada)[2], Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un septiņās reģionālajās slimnīcās Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.[1].

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Eksperti: Insulta ārstēšanas un profilakses efektivitātes paaugstināšanai nepieciešams lielāks finansējums». medicine.lv (latviešu). 2019-12-04. Skatīts: 2019-12-05.
  2. 2,0 2,1 Aija Kinca. «Insultu ārstē pārāk daudzās vietās un nevienādi». www.lsm.lv (latviešu), 2019-10-23. Skatīts: 2019-12-05.
  3. Tas jāzina par insultu. Žurnāls "Praktiskais latvietis", 2014, Nr. 45, 32. lpp.