Jēkabs Dranda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jēkabs Dranda (arī Drande) (dzimis 1853. gada 10. aprīlī, miris 1915. gada 16. maijā) bija latviešu keramiķis.

Dzimis Smiltenes pagasta Meža Drandās zemnieku Jēkaba Drandes un Karlīnes ģimenē. Mācījies Smiltenes draudzes skolā. Pēc tam (1867.-1871.) apguvis podnieka amatu Valkā pie cunftes podniekmeistara Fridriha Hollerta. 1882. gadā savās mājās uzcēla darbnīcu, ko nosauca par "Podniekdrandām". Darinājis dekoratīvos šķīvjus, vāzes, krūzes, 1906. gada Milānas starptautiskajā mājrūpniecības izstādē tika eksponēti 12 viņa veidoti dekoratīvie šķīvji, kas tika apbalvoti ar sudraba medaļu.

Pie Drandas mācījušies J. Ieviņš, A. Cīrulis. Drandas radošo biogrāfiju ietekmējis grafiķis Rihards Zariņš. Viņš mudinājis meistaru pievērsties dekoratīvo trauku ar krāšņu rakstu rotājumiem gatavošanai, veicis pasūtījumus, kā arī organizējis dalību izstādēs. J. Dranda saviem darbiem izmantojis sarkano mālu, kuru ieguva Smiltenes apkārtnē, jo tas bija izturīgs un labi apstrādājams. Saimniecības traukus — vāzes, bļodas, krūzes, pelnu traukus viņš virpoja uz podnieka ripas. Agrīnajā darbības posmā gatavotie šķīvji tika virpoti, bet vēlāk meistars pārgāja uz šķīvju formēšanu. Darba procesā viņš izmantoja ģipša formas, kas labi uzsūc mitrumu un žāvē mālus. Šķīvju dekorēšanā J. Dranda izmantoja balto mālu, ko veda no Rīgas.[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Juris Zušmanis. Smiltene: laiki un likteņi. Smiltene, 2004. 334.–336. lpp.
  2. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1995. 127. lpp.