Rihards Zariņš

Rihards Zariņš;
Personīgā informācija
Dzimis	1869. gada 27. jūnijā ; Ķieģeļu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa Krievijas Impērija (tagad Kocēnu pagasts Latvija)
Miris	1939. gada 21. aprīlī (69 gadi); Rīgā, Latvija
Tautība	latvietis

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (1869. gada 27. jūnijs — 1939. gada 21. aprīlis) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar Vilhelmu Krūmiņu viņš radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; veidojis Latvijas Republikas vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus, pirmās padomju pastmarkas autors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1869. gada 27. jūnijā Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagasta Ķieģeļu muižas pārvaldnieka Hermaņa Zariņa ģimenē. Tālākos bērnības gadus pavadīja Līgatnē, kur tēvs kļuva par vadošu darbinieku papīrfabrikā, un Latgalē, kur tēvs bija Vīmaņu (Feimaņu) muižas pārvaldnieks. Ģimenē runāja vācu valodā.

Mācījās Kurzemes guberņas muižniecības skolā Grīvas miestā (mūsdienās Raiņa Daugavpils 6. vidusskola). Pateicoties skolas pārzinim, iepazinies ar Daugavpils arhitektu un mākslas vēsturnieku V. Neimani, kas jaunietim sniedza pirmās stundas mākslas teorijā un zīmēšanā.

1887. gadā Zariņš pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur apmetās pie mātes brāļiem. Uzsāka mācības Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā, kur uzņēma visus, bet 1888. gadā izturēja iestājpārbaudījumus un iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā.

1891. gadā, vēl būdams Štiglica skolas audzēknis, Zariņš sāka sadarboties ar žurnālu "Austrums", kurā parādījās viņa raksti par etnogrāfiju, seno pilskalnu un pi|u rekonstrukcijas mēģinājumi, viņš vadīja žurnāla nodaļu "Māksla un amats". Daļu no Riharda Zariņa savāktā etnogrāfiskā materiāla vēlāk apkopoja "Latvju rakstos".^[1] Mācības absolvēja 1895. gadā ar ārzemju mācību ceļojuma stipendiju. Studēja Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē (1895 - 1899). Atgriezies Pēterburgā, Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē (1899 - 1919, bija mākslinieks un tehniskais vadītājs).

Riharda Zariņa pozīciju 1905. gada notikumos labi raksturo viņa politiskās karikatūras, darbība žurnālā "Svari", tāpat arī attieksme pret latviešu inteliģences petīciju Krievijas impērijas valdībai, izsaucot asu uzskatu diferencēšanos mākslinieku vidū.^[1]

Dzimtenes senatnes poētiskais skatījums vispilnīgāk izpaužas ofortos, pie kuriem mākslinieks sāka strādāt ap 1908. gadu. Bija iecerēts plaši izvērsts cikls, taču pabeigtas tikai sešas lapas, no tām populārākās ir «Nemierīgi laiki», «Kurbads un deviņgalvainais velns», «Raganas buda».^[1]

Pēc Oktobra revolūcijas devās uz Latviju, kur kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieku (1919 - 1933), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāju (no 1921).

Radošā darbība

Stingri turēdamies akadēmiskā reālisma pozīcijās, Rihards Zariņš noraidīja impresionismu, taču viņa ilustrācijā vai grāmatu zīmē jūtama jūgendstila pieskaņa. Tādi darbi kā «Meža māte», «Dzejnieka kaps», «Dzīves ceļā» ar savu alegorisko izteiksmi un abstrakto simboliku robežojas ar dekadentiskām tendencēm.^[1]

Zariņš bija "Latvju dainu" pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidoja arī ofortus ("Dzejnieka kaps"), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrēja pasakas, zīmēja karikatūras, gleznoja akvareļus, sastādīja krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos (1924 - 1931), kam bija liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs Zariņa darbs bija ofortu cikls "Ko Latvijas meži šalc" (1908 - 1911) (tā centrā - Kurbads), kas veidots pēc latviešu teikām.

Zariņš izveidoja ekslibrus Janim Rozentālam, Vilhelmam Purvītim, Jāzepam Vītolam, Jānim Misiņam u.c. Pirmo ekslibri viņš radīja savai nākamajai sievai - zviedru dziedātājai Evai Sundblatei (1897). Ekslibru centrā bieži atrodas kāda figūra, klusā daba vai ainava, raksturīga izrotāta apmale. Uzraksti veidoti gotu, latīņu vai angļu rondo stila burtiem.

Zariņu interesēja vācu renesanses ornamentika, dekoratīvās kompozīcijas, vācu romantisms, Karolingu laika ornamenti, tautiskais romantisms. Viņa mākslas darbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, izgreznoti, tajos parādās tādi tēli kā nāras, putni, lauztas sirdis, vīnstīgas. Pēc pārliecības Zariņš bija konservatīvs (atšķirībā no, piemēram, Jūlija Madernieka), vērsies pret modernismu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rihards Zariņš

Atsauces

1 2 3 4 AUSMA BALCERBULE. «KURBADA ZĪMĒTĀJS». www.periodika.lv. Karogs, Nr.6, 1969-06-01. Skatīts: 2023-12-14.

[:0-1] 1 2 3 4 AUSMA BALCERBULE. «KURBADA ZĪMĒTĀJS». www.periodika.lv. Karogs, Nr.6, 1969-06-01. Skatīts: 2023-12-14.

[1]