Rihards Zariņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Rihardu Zariņu. Par citām jēdziena Zariņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 27. jūnijā
Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija (tagad Kocēnu pagasts Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1939. gada 21. aprīlī (69 gadi)
Rīgā, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (1869. gada 27. jūnijs1939. gada 21. aprīlis) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar Vili Krūmiņu viņš radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; veidojis LR vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus, pirmās padomju pastmarkas autors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1869. gada 27. jūnijā Valmieras apriņķa Viļķēnu pagasta Ķieģeļu muižā, muižas pārvaldnieka Zarriņa ģimenē. Tālākos bērnības gadus pavadīja Līgatnē, kur tēvs kļuva par vadošu darbinieku papīra fabrikā, un Latgalē, kur tēvs kļuva par Vīmaņu muižas pārvaldnieku. Ģimenē runāja vācu valodā.

Mācījies Kurzemes muižniecības skolā Grīvas miestā. Pateicoties skolas pārzinim, iepazinies ar arhitektu un mākslas vēsturnieku no Daugavpils V.Neimani (W.Neumann), kurš jaunietim sniedza pirmās stundas mākslas teorijā un zīmēšanā. 1887. gadā Zariņš pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur apmetās pie mātes brāļiem. Uzsāka mācības Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā, kur uzņēma visus, bet 1888. gadā izturēja iestājpārbaudījumus un iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Skolu absolvēja 1895. gadā ar ārzemju mācību ceļojuma stipendiju.

Iesaistījās arī pulciņā "Rūķis", pēc tam studēja Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē (1895 - 1899). Atgriezies Pēterburgā, Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē (1899 - 1919, bija mākslinieks un tehniskais vadītājs), pēc tam devās uz Latviju, kur kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieku (1919 - 1933), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāju (no 1921).

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas aicinājuma R. Zariņa zīmētā pastkarte "Dievs svētī Latviju" (1916).

Zariņš ir "Latvju dainu" pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidojis arī ofortus ("Dzejnieka kaps"), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis pasakas, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, sastādījis krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos (1924 - 1931), kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs Zariņa daiļradē ir ofortu cikls "Ko Latvijas meži šalc" (1908 - 1911) (tā centrā - Kurbads), kas veidots pēc latviešu teikām.

Zariņš veidojis ekslibrus - 75 ekslibri Janim Rozentālam, Vilhelmam Purvītim, Jāzepam Vītolam, Jānim Misiņam u.c. Pirmo ekslibri viņš radīja savai nākamajai sievai - zviedru dziedātājai Evai Sundblatei (1897). Ekslibru centrā bieži atrodas kāda figūra, klusā daba vai ainava, raksturīga izrotāta apmale. Uzraksti veidoti gotu, latīņu vai angļu rondo stila burtiem.

Zariņu interesēja vācu renesanses ornamentika, dekoratīvās kompozīcijas, vācu romantisms, Karolingu laika ornamenti, tautiskais romantisms. Viņa mākslasdarbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, izgreznoti, tajos parādās tādi tēli kā nāras, putni, lauztas sirdis, vīnstīgas. Pēc pārliecības Zariņš bijis konservatīvs (atšķirībā no, piemēram, Jūlija Madernieka), vērsies pret modernismu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]