Jūlijs Druva
| ||||||||||
Jūlijs Druva (dzimis 1882. gada 27. augustā, miris 1950. gada 2. augustā) bija latviešu pedagogs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.[1]
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūlijs Druva dzimis 1882. gadā Apšupes muižā modernieka ģimenē. Māte Ilze (dzimusi Bušmane).[2] Pamatizglītību ieguvis Jelgavas Aleksandra skolā, pēc tam mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Līdz 1906. gadam strādājis par skolotāju, tad pievērsies žurnālistikai. No 1902. gada laikraksta "Pēterburgas Avīzes" korespondents. Strādājis laikrakstos "Jaunās Latviešu Avīzes", "Утро" (Harkivā, 1907—1909), "Sadzīve" (1909—1911), "Jaunais Vārds" (1914—1915). No 1922. gada laikraksta "Brīvā Zeme" līdzstrādnieks, no 1929. līdz 1938. gadam tā redaktors. Sabiedrisko lietu ministrijas Rakstu un mākslas kameras priekšsēdētājs no 1938. gada līdz 1940. gadam. Latvijas Zemnieku savienības Centrālās valdes priekšsēdētājs no 1929. gada līdz 1934. gadam. Latvijas Preses biedrības priekšsēdētājs no 1931. gada līdz 1940. gadam. Darbojies Kultūras un Tēvzemes balvas fondos, dažādās saimnieciskās organizācijās.
1941. gadā PSRS okupācijas laikā, aresta draudu dēļ, pārcietis smagu sirdslēkmi. Tā viņu glābusi no deportācijas, jo čekas darbinieks, kas slimnīcā bija ieradies viņu arestēt, izlēmis šo mirēju neaiztikt.[3]
Vācu okupācijas periodā vadījis darbus savā zemnieku saimniecībā Vecauces pagasta "Mežmāļos".[4] 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Vircburgas bēgļu nometnē. 1950. gadā pārcēlies uz Mičiganas štatu (ASV). Miris pēc sirds triekas 1950. gada 2. augustā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Jūlijs Druva». Literatura.lv. Skatīts: 2020-06-25.
- ↑ "Mūsu kultūras darbinieku auklētājas". Atpūta, Nr.601: 21 lpp. 1936. gada 8. maijs.
- ↑ Jēger-Freimane, Paula. "Gulbja dziesma". Laiks (Nr. 60 (01.08.1951)): 3. lpp.
- ↑ Freimanis, Dzintars. "Atmiņas par Mežmāļu saimnieku Jūliju Druvu". Latvija (Nr. 3 (28.07.1951)): 4. lpp.
|