Pāriet uz saturu

Vecauces pagasts

Vikipēdijas lapa
Vecauces pagasts
Novads: Dobeles novads
Centrs: Auce
Kopējā platība:[1] 40,0 km2
 • Sauszeme: 39,2 km2
 • Ūdens: 0,9 km2
Iedzīvotāji (2026):[2] 564
Blīvums (2026): 14,4 iedz./km2
Vecauces pagasts Vikikrātuvē

Vecauces pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Auces pilsētu un Īles, Lielauces, Vītiņu un Bēnes pagastiem. Sastāv no divām daļām, mazākā no kurām atdalīta ar Auces pilsētas teritoriju.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Mūsdienu Vecauces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Vecauces muiža (Alt-Autz).

1935. gadā Jelgavas apriņķa Vecauces pagasta platība bija 132 km² un tajā dzīvoja 2469 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Ķeveles, Vecauces un Vītiņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Auces rajona Vecauces ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ķeveles ciemu. 1957. gadā ciemu likvidēja, teritoriju pakļaujot Auces pilsētai un izveidojot Auces lauku teritoriju. 1958. gadā Auces lauku teritorijas kolhoza «Rītausma» teritoriju pievienoja Vītiņu ciemam. 1959. gadā likvidēja Auces rajonu un Auci ar lauku teritoriju iekļāva Dobeles rajonā. 1965. gadā lauku teritorijas padomju saimniecības «Mežmaļi» teritoriju pievienoja Bēnes ciemam, 1975. gadā — daļu teritorijas Vītiņu ciemam.[4] 2009. gadā Auces pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva Auces novadā, tās lauku teritoriju izveidojot par atsevišķu administratīvo vienību. 2010. gadā Auces lauku teritoriju pārdēvēja par Vecauces pagastu. 2021. gadā Auces novadu iekļāva Dobeles novada.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1935700—    
1959700+0.00%
1969750+0.69%
GadsIedz.±% g.p.
1979878+1.59%
1989884+0.07%
2000872−0.12%
GadsIedz.±% g.p.
2011760−1.24%
2021581−2.65%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākā apdzīvotā vieta ir Vecauce.

Biežākie uzvārdi (1935)[6]

[labot | labot pirmkodu]

Gailis 14; Balodis 10; Ābols 9; Kalnmanis, Stūris 8; Freimanis, Neilands, Valteris 7; Cīrulis, Evarsons, Grasmanis, Kārkliņš, Kronis, Melbārdis, Tauvēns, Žvirbulis 6.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
  3. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. ↑ OSP
  6. ↑ VĒSTURISKI IZPLATĪTĀKIE UZVĀRDI KURZEMES, ZEMGALES UN SĒLIJAS PAGASTOS Skaitlis aiz uzvārda norāda, cik personu ar šādu uzvārdu reģistrēts tautas skaitīšanas uzskaites lapās 1935. gadā