Jūnona (asteroīds)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Jūnona nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jūnona  ⚵
Dažāda viļņu garuma Jūnonas attēli,
uzņemti Vilsona kalna observatorijā
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Karls Hārdings
Atklāšanas datums 1804. gada 1. septembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (3) Juno
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 3.353 AU [1]
Perihēlijs 1.9884746 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2.6707003 AU [1]
Ekscentricitāte 0.2554482[1]
Apriņķojuma periods 4.36 a [1]
Slīpums 12.98166°[1]
Uzlecošā mezgla garums 169.87117°[1]
Pericentra arguments 248.40995°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 233.92 km[2]
Ģeometriskais albedo 0.2383[2]
Asteroīdu spektru tipi S
Redzamais spožums 9.1 [3]
Absolūtais spožums 5.33 H [1]

Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem, ir otrs lielākais šīs grupas pārstāvis pēc Eunomijas.

Objektu atklāja 1804. gada 1. septembrī vācu astronoms Karls Hārdings (Karl Harding) Lilientāles observatorijā. To nodēvēja romiešu dievietes Jūnonas vārdā. Jūnona romiešu mitoloģijā ir laulības, mātes, sieviešu un sievišķā ražīgā spēka dieviete, Jupitera sieva.[4] Jūnona ir viens no lielākajiem asteroīdiem, tā masa veido apmēram 1% no asteroīdu joslas kopējās masas.[5] Tas atšķiras no pārējiem S tipa asteroīdiem ar augstāku albedo. Atsevišķu opozīciju laikā, Jūnona var sasniegt pat +7,5m, binoklī tā ir vāji redzama, bet tomēr spožāka par Neptūnu.

Pirmo 10 atklāto asteroīdu izmēru salīdzinājums ar Mēnesi. 1. Cerera, 3. Jūnona

Atklāšanas laikā Jūnona tika uzskatīta par planētu, tāpat kā Cerera, Pallāda un Vesta.[6] Vēlāk visi četri objekti tika klasificēti kā asteroīdi. Jūnona rotē tiešā virzienā ar ass slīpumu apmēram 50°. Aprēķināts, ka perihēlija laikā virsmas temperatūra uz Jūnonas var sasniegt pat + 28 .[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]