Jūras pīles
| Jūras pīles Melanitta (Boie, 1822) | |
|---|---|
 Deglāna pīle (Melanitta deglandi) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Gauru apakšdzimta (Merginae) |
| Ģints | Jūras pīles (Melanitta) |
 Jūras pīles Vikikrātuvē | |
Jūras pīles, jūras pīļu ģints (Melanitta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Jūras pīļu ģintī ir 5 sugas. Jūras pīļu ģints sugas ligzdo tālu ziemeļos, bet ziemo ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Tās var sastapt Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.
Jūras pīles Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā ir sastopamas 2 jūras pīļu ģints sugas: melnā pīle (Melanitta nigra) un tumšā pīle (Melanitta fusca).[1] Abas sugas ir parastas caurceļotājas un ziemotājas.[2]
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūras pīles ir masīvi veidotas pīles. Tēviņu apspalvojums pamatā ir melns, bet mātītes brūnas. To knābji izskatās īsi, it kā ierauti uz iekšpusi.
Jūras pīles veido lielus barus piekrastes ūdeņos. Bara putni cenšas uzturēties cieši viens pie otra, un briesmu gadījumā visi reizē paceļas gaisā. Tās mājo parasti mežmalās vai tundrā. Ligzda tiek būvēta tuvu jūras krastam, kādam ezeram vai upei. Tās barojas līdzīgi nirpīlēm, ienirstot zem ūdens, kur meklē dažādus moluskus un vēžveidīgos.
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jūras pīļu ģints (Melanitta)
- Amerikas melnā pīle (Melanitta americana)
- Bangu pīle (Melanitta perspicillata)
- Deglāna pīle (Melanitta deglandi)
- Melnā pīle (Melanitta nigra)
- Tumšā pīle (Melanitta fusca)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
- ↑ «Tumšā pīle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 21. decembrī.