Pāriet uz saturu

Gauru apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Gauru apakšdzimta
Merginae
Garknābja gaura (Mergus serrator)
Garknābja gaura (Mergus serrator)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaGauru apakšdzimta (Merginae)
Gauru apakšdzimta Vikikrātuvē

Gauru apakšdzimta (Merginae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu jūras pīles, gaigalas, gauras, kākauļus un pūkpīles.

Gauru apakšdzimtā ir 20 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Tikai viena suga — Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) no visām gauru sugām dzīvo dienvidu puslodē. Visas pārējās ir tipiskas ziemeļu puslodes sugas, tās sastopamas Ziemeļamerikā un Eirāzijā.

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) izplatīta ziemeļu puslodes arktisko apgabalu piekrastēs un salās

Latvijā sastopamas 10 gauru apakšdzimtas sugas: parastā pūkpīle (Somateria mollissima), krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis), Stellera pūkpīle (Polystica stelleri), kākaulis (Clangula hyemalis), melnā pīle (Melanitta nigra), tumšā pīle (Melanitta fusca), gaigala (Bucephala clangula), mazā gaura (Mergellus albellus), garknābja gaura (Mergus serrator) un lielā gaura (Mergus merganser).[1]

Kā jau apakšdzimtas nosaukums norāda, lielākā daļa šīs apakšdzimtas sugu, bet ne visas, mājo jūrā, īpaši laikā, kad mazuļi ir izauguši. Daudzas sugas ir ļoti labi pielāgojušās sālsūdenim, bet jaunie putni nespēj atrasties sālsūdenī. Dažas no sugām priekšroku dod upju ūdenim.

Ir sugas, kas barojas ar zivīm, piemēram, gauru ģints (Mergus) sugas un mazā gaura (Mergellus albellus). Knābis šīm sugām ir ar robotu malu, kas ļauj vieglāk saķert zivis. Pārējās gauras barojas ar moluskiem vai vēžveidīgajiem, kurus meklē jūras dibenā.