Jakobs Johans Hastfers

Jakobs Johans Hastfers; Jacob Johann Hastfer
Personīgā informācija
Dzimis	1647. gada 11. decembrī ; Tallina, Zviedru Igaunija (tagad Igaunija)
Miris	1695. gada 24. decembrī (48 gadi); Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Latvija)

Jakobs Johans Hastfers (vācu: Jacob Johann von Hastfer, 1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1687—1695)^[1] un feldmaršals (1690). Viņa vadībā tika veikta Vidzemes muižu redukcija.

Dzīvesgājums

Dzimis 1647. gada 11. decembrī Tallinā Kostiveres un Udevas muižnieka Evolda fon Hastfera un viņa sievas Emerencijas Veronikas, dzimušas fon Mengdenas, ģimenē. 1674. gadā viņš salaulājās ar Sigrīdu Jillenšernu no Lundhomas (Gyllenstierna af Lundholmiga, 1638—1700), 1678. gadā viņam piešķīra Kostiveres barona titulu.

1686. gadā Kārlis XI viņu iecēla par Vidzemes gubernatoru, 1687. gadā par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru, bet 1687. gadā piešķīra Gripenborgas grāfa titulu un 1690. gadā feldmaršala pakāpi. Viņa vadībā tika veikta Vidzemes muižu redukcija, kuras rezultātā Zviedrijas kroņa rokās nokļuva vairāk kā 70% no muižu zemes.^[2] Lai aizkavētu muižnieku politiskās varas sabrukumu, Vidzemes bruņniecība 1690. gadā sūtīja savu delegāciju uz Stokholmu. Viens no tās vadītājiem bija Johans Reinholds fon Patkuls, kas līdz ar citiem muižniecības vadoņiem tika tiesāts zviedru tiesā.

1690. gadā viņš panāca Gustava-Kārļa akadēmijas (Academia Gustavo-Carolina) atjaunošanu Tērbatā, ko 1695. gadā pārcēla uz Pērnavu.^[3] Miris 1695. gada 24. decembrī Rīgā.

Literatūra

Agathon Hammarskjöld. Grefve Jakob Johan Hastfer. Stockholm: Historisk tidskrift, 1888

Atsauces

↑ August Wilhelm Hupel: Historisch-chronologisch-biographische Nachrichten von den liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren und Statthaltern des Schlosses zu Riga zur königl. schwedischen Regierungszeit. In: Nordische Miscellaneen St. 18—19, Riga: Hartknoch 1789 S. 491
↑ Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1710. Upsāla, 1962.
↑ Johannes Wallmann. Theologie und Frömmigkeit im Zeitalter des Barock: gesammelte Aufsätze. Band 1, 1995, S. 278.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jakobs Johans Hastfers.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kristers Horns	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1687 — 1695	Pēctecis: Ēriks Dālbergs

[1] August Wilhelm Hupel: Historisch-chronologisch-biographische Nachrichten von den liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren und Statthaltern des Schlosses zu Riga zur königl. schwedischen Regierungszeit. In: Nordische Miscellaneen St. 18—19, Riga: Hartknoch 1789 S. 491

[2] Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1710. Upsāla, 1962.

[3] Johannes Wallmann. Theologie und Frömmigkeit im Zeitalter des Barock: gesammelte Aufsätze. Band 1, 1995, S. 278.

[1]

[2]

[3]