Jakovs Džugašvili
| ||||||||||||||||||
Jakovs Džugašvili (gruzīnu: იაკობ ჯუღაშვილი, krievu: Яков Иосифович Джугашвили; dzimis 1907. gada 18. martā, miris 1943. gada 14. aprīlī) bija Josifa Staļina vecākais dēls no viņa pirmās sievas Kato Svanidzes.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jakova Džugašvili māte mira, kad viņam bija nepilns gads. Bērnību pavadīja Gruzijā, mātes ģimenē. Staļins, tobrīd jauns revolucionārs, bērna audzināšanā nepiedalījās. 14 gadu vecumā 1921. gadā Jakovs Džugašvili pārcēlās mācīties uz Maskavu, kur viņa tēvs bija kļuvis par vienu no Komunistiskās partijas līderiem. 1925. gadā neveiksmīgi mēģināja izdarīt pašnāvību. Beidza artilērijas akadēmiju.
Precējies divreiz: ar Zoju Guņinu un balerīnu Jūliju Melceri. No trīs bērniem viens miris bērnībā, pārējie divi: Jevgeņijs Džugašvili — virsnieks un pēc Padomju Savienības sabrukuma politiķis (1936—2016; māte Olga Goliševa) un Gaļina Džugašvili — tulkotāja (1938—2007; māte Jūlija Melcere).
Otrajā pasaules karā Vācijai uzbrūkot PSRS, J. Džugašvili kā artilērijas virsnieks karoja frontē. 1941. gada 16. jūlijā, izejot no aplenkuma Ļoznas rajonā Baltkrievijā, pazudis no savas karaspēka daļas un kritis vācu gūstā. Turēts ieslodzījumā Hammelsburgā, Lībekā un visbeidzot Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē, kur gājis bojā.
Vācu varas iestādes Jakova Džugašvili gūstu izmantoja propagandā, tomēr pats Džugašvili neesot sadarbojies ar vācu iestādēm. Staļins noraidīja visus Vācijas piedāvājumus gūstekņu apmaiņai.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jakovs Džugašvili.
|