2003. gads kosmonautikā

Notikumi kosmonautikā:	2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006.
Notikumi pasaulē:	2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006.

Šeit apkopoti 2003. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Space Shuttle kosmoplāns Columbia devās pēdējā misijā STS-107

Kosmoplāns Columbia nolaižoties sāka izjukt

Asteroīda grunts atgādāšanas zonde Hayabusa

Marsa zonde Mars Express

Infrasarkanā spektra observatorija Spitzer Space Telescope

Mēness zonde SMART-1

Kosmiskie nesēji

2003. gadā pirmajā lidojumā devās nesējraķetes: Atlas V 521, Delta IV Medium, Strela. Pēdējo lidojumu veica: Ariane 4 44L, Ariane 5G, Titan 23G

Avāriju piedzīvoja nesējraķete Ķīnas Kaituozhe-1 un Space Shuttle kosmoplāns Columbia. Pirmsstarta sagatavošanas laikā uzsprāga Brazīlijas nesējraķete VLS-1.

Kosmosa pētniecība

Janvārī palaista NASA astrofizikas observatorija CHIPSat un Saules starojuma pētniecības pavadonis SORCE. Aprīlī palaista NASA ultravioletā starojuma observatorija GALEX.

Maijā Japāna palaida asteroīda grunts atgādāšanas zondi Hayabusa.

Jūnijā EKA un Krievija palaida Marsa zondi Mars Express ar nolaižamo aparātu Beagle 2. Jūnijā NASA palaida Mars Exploration Rover Marsa mobili Spirit, un jūlijā — mobili Opportunity.

Augustā NASA palaida infrasarkanā spektra observatoriju Spitzer Space Telescope.

Septembrī EKA palaida Mēness zondi SMART-1, kas novembrī iegāja Mēness orbītā.

Pilotējamie lidojumi

1. februārī atgriežoties Zemes atmosfērā avāriju cieta Columbia kosmoplāns misijā STS-107, visa apkalpe gāja bojā.

15. oktobrī Ķīna palaida kosmosa kuģi Shenzhou 5 ar Ķīnas pirmo kosmonautu Janu Livei.

Hronoloģija

Janvāris

• 6. janvāris — ar nesējraķeti Titan 23G palaists militārais Zemes un Saules izpētes pavadonis Coriolis (Milstar 2 3).
• 13. janvāris — ar nesējraķeti Delta 7920-10C palaists okeanogrāfijas pavadonis ICESat un astrofizikas observatorija CHIPSat (Explorer 82).
• 16. janvāris — STS-107: palaists Columbia kosmoplāns pētniecības misijā, apkalpe: Ričards Hasbends, Viljams Makkūls, Deivids Brauns, Kalpana Čavla, Maikls Endersons, Lorela Klārka, Ilans Ramons.
• 25. janvāris — ar nesējraķeti Pegasus-XL palaists Saules starojuma pētniecības pavadonis SORCE.
• 29. janvāris — ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists navigācijas pavadonis USA 166 (GPS IIR-8) un tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis XSS-10.

Februāris

• 1. februāris:
  • STS-107: nolaišanās laikā Zemes atmosfērā pārkarsa un izjuka Columbia kosmoplāns, apkalpe (Ričards Hasbends, Viljams Makkūls, Deivids Brauns, Kalpana Čavla, Maikls Endersons, Lorela Klārka, Ilans Ramons) gāja bojā.
  • kravas kuģis Progress M1-9 atvienojās no SKS; tas nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
• 2. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-47.
• 4. februāris — kravas kuģis Progress M-47 saslēdzās ar SKS.
• 15. februāris — ar nesējraķeti Ariane 44L palaists sakaru pavadonis Intelsat 907.

Marts

• 11. marts — ar nesējraķeti Delta IV Medium palaists militārais sakaru pavadonis USA-167 (DSCS III A-3).
• 28. marts — ar nesējraķeti H-IIA 2024 palaisti militārie pavadoņi IGS-1A un IGS-1B.
• 31. marts — ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists navigācijas pavadonis USA-168 (GPS IIR-9)

Aprīlis

• 2. aprīlis — ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molniya 1-92.
• 8. aprīlis — ar nesējraķeti Titan 401 / Centaur palaists militārais sakaru pavadonis USA 169 (Milstar 6).
• 9. aprīlis — ar nesējraķeti Ariane 5G palaisti sakaru pavadoņi INSAT 3A un Galaxy 12.
• 12. aprīlis — nesējraķeti Atlas IIIB palaists sakaru pavadonis AsiaSat 4.
• 24. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaists militārais pavadonis Kosmos 2397 (US-KMO № 6).
• 26. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-2, apkalpe: Jurijs Maļenčenko, Edvards Lu.
• 28. aprīlis:
  • kosmosa kuģis Sojuz TMA-2 saslēdzās ar SKS;
  • ar nesējraķeti Pegasus-XL palaista ultravioletā starojuma observatorija GALEX (SMEX 7, Explorer 83).

Maijs

• 3. maijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-1 atvienojās no SKS, apkalpe: Nikolajs Budarins, kenets Boversokss, Donalds Petits.
• 4. maijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-1 nolaidās uz zemes.
• 8. maijs — ar nesējraķeti GSLV palaists sakaru pavadonis GSAT-2.
• 9. maijs — ar nesējraķeti M-V palaista asteroīda grunts atgādāšanas zonde Hayabusa (MUSES-C).
• 13. maijs — ar nesējraķeti Atlas V 401 palaists sakaru pavadonis HellasSat 2.
• 24. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists navigācijas pavadonis Beidou 2A.

Jūnijs

• 2. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG / Fregat palaista Marsa zonde Mars Express ar nolaižamo aparātu Beagle 2.
• 4. jūnijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-2398.
• 6. jūnijs — ar nesējraķeti Proton-K / Briz-M palaists sakaru pavadonis AMC-9.
• 8. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M1-10.
• 10. jūnijs:
  • ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Thuraya 2;
  • MER-A: ar nesējraķeti Delta 7925 palaists Marsa mobilis Spirit.
• 11. jūnijs:
  • kravas kuģis Progress M1-10 saslēdzās ar SKS;
  • ar nesējraķeti Ariane 5G palaisti sakaru pavadoņi Optus C1 un BSAT-2C.
• 19. jūnijs — ar nesējraķeti Molnija-M palaists sakaru pavadonis Molnija-3 № 53.
• 26. jūnijs — ar nesējraķeti Pegasus-XL palaists Zemes tālizpētes pavadonis Orbview 3.
• 30. jūnijs — ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM palaisti pavadoņi MIMOSA, DTUSat, MOST, Cute-I, QuakeSat, AAU-Cubesat, Can X-1, Cubesat XI, Cubesat XII, Cubesat XIII, Cubesat XIV, Monitor-E.

Jūlijs

• 8. jūlijs — MER-B: ar nesējraķeti Delta 7925 palaists Marsa mobilis Opportunity.
• 17. jūlijs — ar nesējraķeti Atlas V 521 palaists sakaru pavadonis Rainbow-1.

Augusts

• 8. augusts — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Echostar 9 (Telstar 13).
• 12. augusts — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists militārais pavadonis Kosmos-2399.
• 13. augusts — ar nesējraķeti Pegasus-XL palaists Zemes atmosfēras pētniecības pavadonis SCISAT-1.
• 19. augusts — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos-2400 (Strela-3 № 133) un Kosmos-2401 (Strela-3 № 134).
• 22. augusts — pirmsstarta sagatavošanas laikā nesējraķetes VLS-1 sprādzienā zaudēti pavadoņi SATEC, Unosat, gāja bojā 21 cilvēks un 20 ievainoti.
• 25. augusts — ar nesējraķeti Delta 7920H palaista infrasarkanā spektra observatorija Spitzer Space Telescope.
• 27. augusts — kravas kuģis Progress M-47 atvienojās no SKS.
• 28. augusts — kravas kuģis Progress M-47 nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
• 29. augusts:
  • ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-48;
  • ar nesējraķeti Delta IV Medium palaists militārais sakaru pavadonis USA-170 (DSCS III B-6).
• 31. augusts — kravas kuģis Progress M-48 saslēdzās ar SKS.

Septembris

• 4. septembris — kravas kuģis Progress M1-10 atvienojās no SKS.
• 9. septembris — ar nesējraķeti Titan 401 / Centaur palaists militārais sakaru pavadonis USA 171 (NROL-26, Orion 5).
• 16. septembris — nesējraķetes Kaituozhe-1 avārijā zaudēts pavadonis PS-2.
• 27. septembris:
  • ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti pavadoņi Možajec-4, NigeriaSat-1 (Nigērijas pirmais pavadonis), UK-DMC, BILSAT-1, Larec, STSat-1, Rubin-4-DSI;
  • ar nesējraķeti Ariane 5G palaisti sakaru pavadoņi Eurobird 3, INSAT-3E un Mēness zonde SMART-1.

Oktobris

• 1. oktobris — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Galaxy 13 (Horizons 1).
• 3. oktobris — kravas kuģis Progress M1-10 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
• 15. oktobris:
  • ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 5 ar Ķīnas pirmo kosmonautu Janu Livei;
  • kosmosa kuģis Shenzhou 5 nolaidās uz zemes.
• 17. oktobris — ar nesējraķeti PSLV palaists Zemes tālizpētes pavadonis RESOURCESAT-1 (IRS-P6).
• 18. oktobris:
  • ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-3, apkalpe: Aleksandrs Kaleri, Maikls Fols, Pedro Djuks;
  • ar nesējraķeti Titan 23G / Star 37 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis USA-172 (DMSP 5D-2).
• 21. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti pavadoņi Zi Yuan 1-2 (CBERS-2), Chuangxin-1.
• 20. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-3 saslēdzās ar SKS.
• 27. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-2 atvienojās no SKS, apkalpe: Jurijs Maļenčenko, Edvards Lu, Pedro Djuks.
• 28. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-2 nolaidās uz zemes.
• 30. oktobris — ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM palaists pavadonis SERVIS-1.

Novembris

• 3. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists militārais pavadonis FSW-18 (FSW-3).
• 12. novembris — zonde SMART-1 iegāja Mēness orbītā.
• 14. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists sakaru pavadonis Zhongxing 20.
• 24. novembris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaisti sakaru pavadoņi Jamal-201, Jamal-202.
• 29. novembris — ar nesējraķeti H-IIA 2024 palaisti militārie pavadoņi IGS-2A un IGS-2B.

Decembris

• 2. decembris — ar nesējraķeti Atlas IIAS palaisti militārie 2 pavadoņi USA-173 (NOSS-3, Intruder 6).
• 5. decembris — nesējraķetes Strela pirmajā startā palaists derīgās kravas makets.
• 10. decembris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaisti GLONASS navigācijas pavadoņi Kosmos-2402, Kosmos-2403, Kosmos-2404.
• 18. decembris — nesējraķeti Atlas IIIB palaists militārais sakaru pavadonis USA-174 (UHF F/O F11).
• 21. decembris — ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists navigācijas pavadonis USA-175 (GPS IIR-10).
• 27. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-FG / Fregat palaists sakaru pavadonis AMOS-2.
• 28. decembris — ar nesējraķeti Proton-K / Blok DM-2M palaists sakaru pavadonis Ekspress AM22.
• 29. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists magnetosferas pētniecības pavadonis Tan Ce 1 (Double Star 1).

Miruši

• 1. februāris:
  • Deivids Brauns (David M. Brown), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1956. gadā)
  • Kalpana Čaula (Kalpana Chawla), Indijā dzimusi ASV kosmonaute, inženiere (dzimusi 1962. gadā)
  • Maikls Endersons (Michael P. Anderson), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
  • Ričards Hasbends (Richard Husband), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1957. gadā)
  • Lorela Klārka (Laurel Clark), ASV kosmonaute, aviācijas ārste (dzimusi 1961. gadā)
  • Viljams Makkūls (William C. McCool), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1961. gadā)
  • Ilans Ramons (Ilan Ramon), Izraēlas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1954. gadā)
• 29. marts — Kerims Kerimovs (Kərim Kərimov), azerbaidžāņu PSRS militārais inženieris (dzimis 1917. gadā)