Pāriet uz saturu

Jautrā kapsēta

Vikipēdijas lapa
Jautrā kapsēta
Cimitirul Vesel
Jautrās kapsētas krusti gaiši zilā krāsā
Jautrā kapsēta (Rumānija)
Jautrā kapsēta
Jautrā kapsēta
Vispārēja informācija
Atvēršana 1935
Atrašanās vieta Valsts karogs: Rumānija Sepinca, Maramurešas žudecs, Rumānija
Koordinātas 47°58′17″N 23°41′44″E / 47.97139°N 23.69556°E / 47.97139; 23.69556Koordinātas: 47°58′17″N 23°41′44″E / 47.97139°N 23.69556°E / 47.97139; 23.69556
Tips Publiska
Apbedīšanas vietu skaits 800—1000
Find a Grave 2453819

Jautrā kapsēta (rumāņu: Cimitirul Vesel) ir kapsēta kas atrodas Rumānijā Maramurešas žudeca Sepincas ciemā. Tā ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves. Jautrā kapsēta ir kļuvusi par brīvdabas muzeju un valsts mēroga tūrisma objektu. Imperator Travel to ir iekļāvis kā vienu no septiņiem Rumānijas brīnumiem.[1]

Šīs kapsētas neparastā iezīme ir tā, ka tā atšķiras no Eiropas sabiedrībās izplatītajiem un pastāvošajiem uzskatiem, ka nāve ir kaut kas drūms un tumšos toņos krāsojams.

Ideja par neparastās kapsētas izveidi ir saistīta ar vietējā kokgriezēja Stana Jana Petraša vārdu.[2] Viņš izgatavoja pirmo kapa krustu un izgreba pirmo epitāfiju 1935. gadā. Līdz 20. gadsimta 60. gadiem kapsētā parādījās vairāk nekā 800 meistara darinātu ozolkoka krustu. Uzraksts uz Stana Petraša kapa pieminekļa vēsta:

Rumāņu

De cu tînăr copilaș
Io am fost Stan Ion Pătraș
Să mă ascultaț oameni buni
Ce voi spune nu-s minciuni

Cîte zile am trăit
Rău la nime n-am dorit
Dar bine cît-am putut
Orișicine mia cerut

Vai săraca lumea mea
Că greu am trăit în ea

Latviešu

Kopš es biju mazs zēns
Es biju pazīstams kā Stans Jans Petrašs
Klausieties mani, labie cilvēki
Tajā, ko es teikšu, nav melu

Visu mūžu
Es nevienam nedomāju ļaunu
Bet darīju labu, cik vien varēju
Ikvienam, kurš jautāja

Ak, mana nabaga pasaule
Jo bija grūti tajā dzīvot

  1. «Cele 7 minuni ale României – la final!». 2012. gada 20. jūlijs.
  2. Christine Popp. «One of a Kind: Transylvania; The Merry Cemetery». The New York Times, 2002-09-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-05. Skatīts: 2023-01-05. The crosses were created by a carpenter, Ion Stan Patras, who, in 1935, began personalizing his simple monuments. After attending the traditional three-day-long funerary vigils where Romanians gather to down plum brandy and tell stories about the deceased, he started composing brief poems to accompany his carvings.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]