Jeruzalemes Karaliste

	Regnum Hierosolymitanum ; Jeruzalemes Karaliste
Karogs	Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Jeruzaleme; (1099 - 1187, 1229 – 1244); Sūra; (1187 - 1191); Akra; (1191 - 1229, 1244 – 1291)
Valoda(s)	Latīņu valoda, Senfranču valoda, Itāļu valoda, Arābu valoda, Ivrits
Reliģija	Kristietība, islāms, jūdaisms, druzi
Valdība	Feodāla monarhija
	Jeruzalemes karalis
- 1099–1100 (pirmais)	Gotfrīds de Bujons
- 1285–1291 (pēdējais)	Henrijs II (Kipras karalis)
Likumdevējs	Jeruzalemes Augstākā padome
Vēsturiskais laikmets	Viduslaiki;
- Pirmais Krusta karš	1095–1099
- Dibināta	1099
- Likvidēta	1291
- Akras aplenkums	1291
	Iedzīvotāju skaits
- 1131. gadā	250 000
- 1180. gadā	480 000–650 000
Nauda	bizants

	Regnum Hierosolymitanum ; Jeruzalemes Karaliste
Karogs	Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Jeruzaleme; (1099 - 1187, 1229 – 1244); Sūra; (1187 - 1191); Akra; (1191 - 1229, 1244 – 1291)
Valoda(s)	Latīņu valoda, Senfranču valoda, Itāļu valoda, Arābu valoda, Ivrits
Reliģija	Kristietība, islāms, jūdaisms, druzi
Valdība	Feodāla monarhija
	Jeruzalemes karalis
- 1099–1100 (pirmais)	Gotfrīds de Bujons
- 1285–1291 (pēdējais)	Henrijs II (Kipras karalis)
Likumdevējs	Jeruzalemes Augstākā padome
Vēsturiskais laikmets	Viduslaiki;
- Pirmais Krusta karš	1095–1099
- Dibināta	1099
- Likvidēta	1291
- Akras aplenkums	1291
	Iedzīvotāju skaits
- 1131. gadā	250 000
- 1180. gadā	480 000–650 000
Nauda	bizants

Jeruzalemes Karaliste krusta karu rezultātā pastāvēja no 1099. līdz 1291. gadam. Tās pastāvēšanu iedala divos posmos. Pirmais ilga līdz 1187. gadam, kad gandrīz visu karalisti iekaroja Saladīna armija. Trešajā krusta karā krustneši atguva daļu teritorijas. Līdz ar kara situāciju mainījās karalistes galvaspilsētas. No 1099. līdz 1187. gadam tā bija Jeruzaleme, no 1187. līdz 1191. gadam Tīra, no 1191. līdz 1229. gadam Akra, no 1129. līdz 1244. gadam Jeruzaleme, un no 1244. līdz 1291. gadam atkal Akra.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1099-1100: Gotfrīds de Bujons (Godefridus Bullionensis)
1100-1118: Balduīns I (Balduinus I)
1118-1131: Balduīns II (Balduinus II)
1131-1153: Melisenda (Milisendis) un Fulko (līdz 1143)
1153-1162: Balduīns III (Balduinus III)
1162-1174: Amalriks I (Amalricus I)
1174-1185: Balduīns IV (Balduinus IV)
1185-1186: Balduīns V (Balduinus V)
1186-1190: Sibilla (Sibylla) un Gvido (Guido de Leziniaco, līdz 1192)
1192-1205: Izabella I (Isabella I) un Konrāds I (Conradus Montisferrati, 1192) un Indriķis I (Henricus I, līdz 1197) un Amalriks II (Amalricus II, līdz 1205)
1205-1212: Marija (Maria Montisferrati) un Jānis I (Ioannes Brenensis, 1210-1212)
1212-1228: Izabella II (Isabella II (Yolanda)) un Frīdrihs II (Fridericus II 1225-1228)
1228-1254: Konrāds II (Conradus II) (1250-1254)
1254-1268: Konrāds III (Conradus III)
1268-1284: Hugo (Hugo I)
1284-1285: Jānis II (Ioannes II)
1285-1291: Indriķis II (Henricus II)

Pēc krustnešu aiziešanas no Jeruzalemes, tad no Akras 1291. gadā šo titulu lietoja Kipras karaļi un Neapoles karaļi.

Kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģiona valstis, 1102
Reģiona valstis, 1135
Reģiona valstis, 1165
Reģiona valstis, 1190
Reģiona valstis, 1240

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Frank McLynn, Richard and John: Kings at War chapter 5, page 118.
↑ including 120,000–140,000 Franks
↑ William Harris, "Lebanon: A History, 600 - 2011," Oxford University Press, p. 51

[1] Frank McLynn, Richard and John: Kings at War chapter 5, page 118.

[2] uding 120,000–140,000 Franks

[3] William Harris, "Lebanon: A History, 600 - 2011," Oxford University Press, p. 51

[1]

[3]

[2]