Jevdokija Lopuhina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par carieni. Par citām jēdziena Lopuhina nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jevdokija Lopuhina
Евдокия Фёдоровна Лопухина
Jevdokija Lopuhina
Personīgā informācija
Dzimusi 1669. gada 30. jūnijā
Serebrenas ciems, Meščovskas apriņķis, Krievijas cariste
(tagad Kalugas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Mirusi 1731. gada 27. augustā (62 gadi)
Maskava, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Dzīvesbiedrs Pēteris I
Bērni divi vai trīs, t.s. Aleksejs Petrovičs

Jevdokija Fjodorovna Lopuhina (Евдокия Фёдоровна Лопухина; 1669-1731) bija Krievijas cara Pētera pirmā sieva, kas gandrīz 30 gadu pavadīja ieslodzījumā klosterī.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1669. gadā bajāra Lopuhina ģimenē. 1689. gada 27. janvārī 1689. gadā apprecējās ar caru Pēteri Romanovu, taču ģimene izrādījās visai simboliska. No trīs viņu dēliem pieaugušā vecumu sasniedza vienīgi 1690. gadā dzimušais carēvičs Aleksejs. 1689. gada 27. augustā Pēteris I atstūma no varas savu vecāko māsu Sofiju un pārņēma varu, bet 1692. gadā cars iemīlējās Maskavas vācu priekšpilsētas skaistulē Annā Monsā.

1697. gadā cars Pēteris "Lielā sūtniecības" sastāvā devās uz Eiropu. Pēc atgriešanās no sava ceļojuma viņš 1698. gada 3. septembrī izsūtija carieni Jevdokiju uz Suzdaļas Pokrova klosteri. Lielā Ziemeļu kara laikā Pēteris iemīlējās Martā Skavronskā un 1703. gadā pieņēma viņu savā galmā Preobraženskas sādžā. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu sievu, bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas laulību ceremonija.

1717. gadā viņu dēls Aleksejs aizbēga uz Vīni, tālāk uz Neapoli meklēt politisko patvērumu. Saņēmis šķietamu piedošanu un rakstiskas drošības garantijas, viņš devās atpakaļ uz Krieviju, taču uz robežas tika arestēts. 1718. gada februārī viņam atņēma tiesības uz troni, apvainoja valsts nodevībā un piesprieda nāves sodu.

Savukārt Jevdokiju 1718. gadā pārveda uz Lādogas Uspenska klosteri, bet pēc Pētera I nāves 1725. gadā nosūtīja uz Šliselburgas cietoksni, kur Katrīna I viņu turēja īpaši stingri. 1727. gadā tronī nākot Pēterim Otrajam, viņa atgriezās Maskavā, dzīvoja Novodevičas klosterī. Pēc Pētera II nāves 1730. gadā esot atteikusies no troņa, ko viņai piedāvājusi Augstākā Slepenā padome.

Mirusi 1731. gadā ķeizarienes Annas valdīšanas laikā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]