Kalugas apgabals

Kalugas apgabals
	Kalugas apgabals
	Калужская область
	— republika —
	Protvas upe pie BorovskasProtvas upe pie Borovskas
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Dibināts	1944
Centrs	Kaluga
Administratīvais iedalījums	26
	Platība
- Kopā	29 777 km²
	Iedzīvotāji (2023)
- Kopā	1 070 264
- Blīvums	35,9/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (90,3 %); tadžiki (1,9%)
ISO 3166-2	RU-KLU
	Mājaslapa: kbr.ru
	Kalugas apgabals Vikikrātuvē

Kalugas apgabals (krievu: Калужская область) ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Centrālā federālā apgabala sastāvā. Tas robežojas ar Brjanskas apgabalu rietumos, Smoļenskas apgabalu ziemeļos, Maskavas apgabalu austrumos, Tulas un Orlas apgabaliem dienvidos.

Vēsture

12. gadsimtā vjatiču apdzīvotā Kalugas apgabala teritorija ietilpa Čerņihivas kņazistē, kas sadalījās Beļevas, Novosiļas, Odojevas un Tarusas dalienas kņazistēs (Augšējās kņazistes). 1237. gada ziemā to izpostīja mongoļu karavadonis Batuhans. Viduslaikos Kalugas apgabalā atradās Lietuvas lielkņazistei pakļautās Novosiļas vai Tarusas kņazistes (pazīstamas kā Augšējās kņazistes), kas robežojās ar Maskavijas lielkņazisti.

Kaluga pirmoreiz ir minēta Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda 1371. gadā rakstītajā vēstulē Konstantinopoles patriarham Filotejam, kurā viņš iebilda Kalugas pakļaušanai Maskavas kņazistei. Pēc Lietuvas-Maskavijas kara (1406—1408) Augšējās kņazistes maksāja meslus Lietuvas lielkņazistei. Pēc 1480. gada Kalugas apgabala teritoriju iekļāva Maskavas lielkņazistes sastāvā.

1796. gadā nodibināja Krievijas impērijas Kalugas vietniecību, vēlāk Kalugas guberņu. 1929. gadā to pievienoja Krievijas PFSR Maskavas apgabalam, bet 1937. gadā Tulas apgabalam.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā mežā pie Kozeļskas notika Katiņas slaktiņš, 1944. gadā izveidoja Kalugas apgabalu.

Pilsētas

Pilsēta	Iedzīvotāju skaits (2010)
Kaluga	324 698
Obņinska	104 739
Ļudinova	40 530
Kirova	31 882
Malojaroslaveca	30 392
Balabanova	26 337
Kozeļska	18 245
Kondrova	16 672
Suhiņiči	16 273
Tovarkova	14 496